35092 ZIOJUMS PAR STANDARTU UN KODU IEVROSANU (ROSC) Latvijas Republika GRMATVEDBA UN REVZIJA 2005. gada 30. marts Saturs Kopsavilkums I Ievads II Institucionl sistma III Izstrdtie un ieviestie grmatvedbas standarti IV Izstrdtie un ieviestie revzijas standarti V Viedoki par finansu prskatu kvalitti VI Rekomendcijas KOPSAVILKUMS Sis ziojums sniedz grmatvedbas, finansu prskatu sagatavosanas un revzijas prasbu un prakses novrtjumu uzmumos un finansu nozars Latvij. Ziojum k kritriji izmantoti Starptautiskie finansu prskatu standarti (SFPS) un Starptautiskie grmatvedbas standarti (SGS), k ar starptautisk pieredze un lab prakse grmatvedbas un revzijas regulsanas jom. Attiecb uz Eiropas Savienbas (ES) dalbvalstm novrtjum aplkotas ar attiecgs ES tiesbu aktu (acquis communautaire) prasbas. Komercsabiedrbm jsagatavo finansu prskati saska ar Latvijas grmatvedbas prasbm, kuru pamat ir Ceturt un Septt ES uzmjdarbbas tiesbu direktva un kas auj mazajiem un vidjiem uzmumiem piemrot vienkrsotus finansu prskatu sagatavosanas noteikumus. Bankm un apdrosinsanas sabiedrbm savi finansu prskati jsagatavo saska ar Finansu un kapitla tirgus komisijas izdotajiem grmatvedbas noteikumiem, kuru pamat ir direktvas par banku un apdrosinsanas sabiedrbu gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem. Rgas Fondu birzas Oficilaj sarakst iekautajiem uzmumiem finansu prskati jsagatavo saska ar SFPS. Otraj un Brvaj sarakst iekautie uzmumi pakauti tdm pasm finansu prskatu sagatavosanas prasbm k birz nekotts komercsabiedrbas. Lai labk apmierintu sabiedriskas nozmes uzmumu (piem., banku, apdrosinsanas sabiedrbu, visu birz kotto uzmumu) sagatavoto finansu prskatu lietotju vajadzbas, pasi rvalstu lietotju vajadzbas, saj ziojum ieteikts, ka sabiedriskas nozmes uzmumiem savi konsolidtie finansu prskati jsagatavo saska ar SFPS. Acmredzami sda prasba prsniegtu sobrd spk esoss acquis prasbas, jo ES tas vl netiek prasts, izemot prasbas attiecb uz birz kotto uzmumu konsolidtajiem finansu prskatiem, tomr ROSC darba grupa uzskata, ka tas dotu lielu ieguldjumu sabiedriskas nozmes uzmumu finansu prskatu caurskatmbas veicinsanai. Latvijas uzmumi ir pakauti tiesbu aktos noteiktajm revzijas prasbm, kas atbilst spk esosajm acquis prasbm. Ss revzijas prasbas kopum veicina grmatvedbas standartu ievrosanu, lai gan ziojum konstatts, ka likum paredzto revziju kvalitte ir atsirga. Ldz ar to saj ziojum stingri ieteikts prvrtt esoso krtbu, emot vr ar uzmumu grmatvedbas uzskaiti saisttos starptautiskos skandlus un priekslikumu jaunai ES Astotai uzmjdarbbas tiesbu direktvai, kas paredzs lielku publisko uzraudzbu pr revidentiem. So ziojumu sagatavojusi Pasaules Bankas darba grupa, pamatojoties uz 2004. gada maij ­ septembr Latvij veikto diagnostisko prbaudi, un ziojums atspoguo situciju 2005. gada mart. Darba grupu vadja Frederiks Zilens (Frédéric Gielen) (ECSPS), un taj strdja Ana Kristina Barosa (Ana Cristina Hirata Barrosa) (ECSPS) un konsultanti. Prbaude tika veikta, kopg darb iesaistot dazdas ieinterests puses, un valsts institciju vadb. KOPSAVILKUMS (turpinjums) Saj ziojum nordts, ka stjoties spk jauniem noteikumiem, priorittei jbt uzraudzbas, prraudzbas un disciplinjosas sistmas izveidei, lai nodrosintu piencgu to ievrosanu. Novrtjums liecina, ka efektva grmatvedbas, revzijas un tikas standartu ieviesana ir nkamais Latvijai veicamais uzdevums. pasa uzmanba Latvijai jpievrs obligts revzijas kvalittes uzlabosanai, kam bs nepieciesami pilnveidoti to izpildes mehnismi, uzlabotas profesionls izgltbas, kvalittes un disciplnas nodrosinsanas sistmas, k ar lielka valsts uzraudzba pr revidentiem. Bez tam saj ziojum aplkota pdjo gadu attstto valstu pieredze, k ar acquis communautaire un paredzamie so tiesbu aktu grozjumi, un ieteikts Latvijai pastiprint institucionaliztos stimulus stingrai augstas kvalittes finansu prskatu sagatavosanas standartu piemrosanai. Saj ziojum ietverts politikas rekomendcijas ir savstarpji saisttas un paredztas privt sektora attstbai: ˇ nostiprinot Latvijas finansu sistmu un mazinot risku, kas saistts ar finansu tirgus krzm un ar tiem saisttajm negatvajm ekonomiskajm sekm, taj skait palielinot finansu stvoka un sabiedrbas intereses prstvoso uzmumu darbbas caurskatmbu; ˇ veicinot rvalstu tiess un portfeinvestcijas; ˇ paldzot mobilizt vietjos uzkrjumus; ˇ veicinot mazka apjoma uzmumu, taj skait mazo un vidjo uzmumu iespjas saemt kredtus no oficilm finansu institcijm, pakpeniski prejot no kreditsanas pret lu uz kreditsanu, kuras pamat ir iespjam aizmja finansu darbbas rezultti; ˇ uzlabojot uzmumu peas apliksanu ar nodokiem un to iekassanu; ˇ aujot investoriem novrtt uzmuma perspektvas un pieemt informtus lmumus par investciju veiksanu un balsojumus, k rezultt tiktu panktas zemkas kapitla izmaksas un labks resursu sadaljums; ˇ aujot akcionriem/ dalbniekiem un plaskai sabiedrbai novrtt vadbas darbu, tdjdi ietekmjot ts rcbu (ar finansu prskati ir daa no tirgus diktts uzmumu uzraudzbas); un ˇ paldzot prvaldes institcijm uzraudzt un nodrosint atbilstbu attiecgajai acquis communautaire daai. Atbildbas atruna Ziojums angu valod ir oficilais teksts. Tulkojums latviesu valod sagatavots latviski runjosajai lastju daai. Neraugoties uz centieniem nodrosint latvisk tulkojuma preczu atbilstbu oriinl ziojuma saturam angu valod, Pasaules Banka neuzemas atbildbu par iespjamiem prpratumiem vai atsirgu interpretciju. Domstarpbu gadjum noteicosais ir oficilais dokuments angu valod. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC Executive Summary I. IEVADS 1. Sis Latvijas grmatvedbas un revzijas prakses novrtjums ir daa no Pasaules Bankas un Starptautisk Valtas fonda (SVF) kopgs iniciatvas saistb ar ziojumu par standartu un kodu ievrosanu (ROSC) sagatavosanu. Novrtjum atspoguotas grmatvedbas un revzijas vides prieksrocbas un trkumi, kas ietekm uzmumu finansu prskatu kvalitti, un sniegts gan obligto prasbu, gan faktisks situcijas apskats. Ziojum k kritriji izmantoti Starptautiskie finansu prskatu standarti (SFPS)1 un Starptautiskie revzijas standarti (SRS), k ar starptautisk pieredze un lab prakse grmatvedbas un revzijas regulsanas jom. Attiecb uz Eiropas Savienbas (ES) dalbvalstm novrtjum aplkotas ar attiecgs ES tiesbu aktu (acquis communautaire) prasbas. 2. Latvij ir 2,3 miljoni iedzvotju, un ts nacionlais bruto ienkums (NBI, Atlas Method) uz vienu iedzvotju 2003. gada beigs sasniedza EUR 3,250.2 Valsts saem ievrojamas tiess rvalstu investcijas (TI) un ir pankusi vr emamu ekonomisko izaugsmi. Latvija iestjs ES 2004. gada 1. maij. 3. Privt sektora patsvars tautsaimniecb pieaudzis no nulles pagjus gadsimta astodesmito gadu beigs ldz aptuveni 70 procentiem 2003. gad, kad nodrosinja ap 73 procentiem darba vietu. Rgas Fondu birz ir kotti 43 uzmumi (cetri Oficilaj sarakst, astoi Otraj sarakst un 31 Brvaj sarakst). 2004. gada beigs Rgas Fondu birzas kopj tirgus kapitalizcija sasniedza aptuveni EUR 1,1 miljardu, kas ir aptuveni 10 procentu no iekszemes bruto kopprodukta 2003. gad. 2003. gada beigs Latvij darbojs 22 bankas un viena rvalstu bankas filile, 19 apdrosinsanas sabiedrbu un 6 investciju kompnijas, kuru prvaldb atrodas 16 investciju fondu. Neraugoties uz ievrojamo privts uzmjdarbbas patsvara pieaugumu, mazajiem un vidjiem uzmumiem (MVU) joprojm grti nodrosint aizmumus (vai kapitlu) savas attstbas finanssanai. II. INSTITUCIONL SISTMA A. Tiesisk bze 4. Latvija savos tiesbu aktos ir ieviesusi acquis communautaire. Labi attstts acquis grmatvedbas un revzijas tiesbu jom paldzja izvlties atbilstosus modeus. Tomr ­ ldzgi k citm ES dalbvalstm ­ Latvijai jrisina btiskas problmas saistb ar atbilstosu institciju izveidi un nostiprinsanu, lai ieviestu acquis prasbas un nodrosintu to izpildi. Bez tam ir svargi, lai Latvijas politii un likumdevji aktvi piedaltos Eiropas Savienbas politikas veidosanas proces. Saj kontekst k oti pozitvs fakts jatzm tas, ka, neraugoties uz ierobezotajiem resursiem, Latvija jau aktvi darbojas ES Grmatvedbu 1 Saj ziojum SFPS attiecas gan uz Starptautisko grmatvedbas standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem finansu prskatu standartiem (SFPS), gan Starptautisks grmatvedbas standartu komitejas valdes izdotajiem standartiem, gan uz katru piemrojamo interpretciju, ko izdevusi Starptautisko finansu prskatu interpretciju komiteja. 2 International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, September 2004. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 1.lapa reguljosaj komitej un piedals Eiropas vrtspapru uzraugu komitejas (CESR) darb. Pavisam FKTK prstvji strd astos ES komitejs, vien Eiropas Centrls bankas (ECB) komitej un 30 darba grups, no kurm trs risina ar grmatvedbu un revziju saisttus jautjumus. 5. Uzmjdarbbu Latvij regul Komerclikums, kas izstrdts, pamatojoties uz Eiropas uzmjdarbbas tiesbu direktvm. Komerclikum, kas pdjo reizi grozts 2002. gad, izsirti trs veidu uzmumi: pilnsabiedrbas, komandtsabiedrbas un kapitlsabiedrbas. Kapitlsabiedrbas ir komercsabiedrbas, kuru dalbniekiem/ akcionriem ir ierobezota atbildba.3 Tajs ietilpst: ˇ sabiedrbas ar ierobezotu atbildbu, kuras daas nav publisks apgrozbas objekts. Sabiedrbm ar ierobezotu atbildbu parasti ir neliels dalbnieku skaits un minimlais pamatkapitla lielums Ls 2 000 (kas aptuveni atbilst EUR 2 870).4 Sabiedrbs ar ierobezotu atbildbu parasti ir viena lmea vadbas struktra (valde). Tomr ts statti var paredzt ar padomes izveidi. Padome ir uzraudzbas institcija, kas uzrauga valdes darbbu. Padome izskata sabiedrbas finansu prskatus un valdes priekslikumu par peas izlietosanu un kop ar savu ziojumu5 iesniedz tos dalbnieku sapulcei. ˇ akciju sabiedrbas, kuras akcijas var bt publisks apgrozbas objekts. Akciju sabiedrbm parasti ir liels akcionru skaits un minimlais pamatkapitla lielums Ls 25 000 (kas aptuveni atbilst EUR 35 900). Akciju sabiedrbs ir divu lmeu vadbas struktra (valde un padome). 6. Komerclikums un likums ,,Par konsolidtajiem gada prskatiem" nosaka, ka valdes loceki ir kolektvi atbildgi par juridisks personas godgumu un gada prskatu patiesumu.6 Saska ar Komerclikumu valdes loceki ir ,,kolektvi un individuli atbildgi par zaudjumiem, kas radusies Uzmumu reistr nepatiesi iesniegtu ziu rezultt."7 Divu lmeu vadbas gadjum nav pilngi skaidrs, vai padomes loceki ar ir atbildgi par gada prskatu patiesumu. Ja Komerclikum nekas nav teikts par padomes loceku atbildbu par gada prskatu patiesumu, likums ,,Par uzmumu gada prskatiem" paredz, ka tiem jparaksta gada prskats kop ar valdi. Latvijas juristi apgalvo, ka sis nosacjums ties tiktu interpretts k padomes loceku kolektva atbildba par gada prskatu patiesumu. Ja tas tiek apstiprints, tad s gan valdes, gan padomes loceku kolektv atbildba vartu bt atbilstoss mehnisms, lai mazintu risku, ka ierobezotam skaitam valdes loceku, pasi atsevisiem izpilddirektoriem, kuru darbbai jbt 3 Prj s ziojuma da aplkoti galvenokrt finansu prskati, ko sagatavo kapitlsabiedrbas, kas tlk tekst tiek sauktas par komercsabiedrbm. 4 Pc 2005. gada 7. februr spk esos valtas maias kursa: Ls 1,00 = EUR 1,44. 5 Komerclikuma 175. pants nosaka, kdam jbt padomes ziojuma saturam. Tam jietver sabiedrbas darbbas un finansil stvoka izvrtjums, valdes darbbas izvrtjums un prskats par padomes darbbu prskata period. 6 Likuma ,,Par grmatvedbu" 2. pants apstiprina valdes loceku atbildbu. 34. panta 1. punkts, lasts kop ar likuma ,,Par konsolidtajiem gada prskatiem" 35. panta 1. punktu, nosaka valdes kolektvo atbildbu par konsolidtajiem gada prskatiem. 7 Saj ziojum izklstti tiesiskie principu, kas piemrojami valdes atbildbai, un taj nav mints sniegt ko vairk par ieskatu sajos jautjumos. Sis ziojums nav domts k izsmeoss likuma prststs vai juridiska konsultcija s likuma lastjiem. Skk informcija sniegta Komerclikuma 165. pant un tam sekojosos pantos. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 2.lapa atspoguotai gada prskatos, vartu bt izsirosa loma gada prskatu satura noteiksan. 8 7. Dalbniekiem/ akcionriem japstiprina uzmuma gada prskati un konsolidtie gada prskati. Komerclikums tpat nosaka, ka dalbnieku/ akcionru sapulce apstiprina uzmuma gada prskatu un peas sadali. Likums ,,Par konsolidtajiem gada prskatiem" nosaka, ka dalbnieki/ akcionri apstiprina uzmuma konsolidto gada prskatu.9 Sie nosacjumi atbilst sobrd ES dalbvalsts valdosajiem nosacjumiem. 8. Latvijas uzmumu finansu prskatu sagatavosanu regul vairki likumi un noteikumi, kas ietver oti detaliztas grmatvedbas prasbas, kas atbilst Ceturtajai un Septtajai ES uzmjdarbbas tiesbu direktvai, direktvai par banku gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem10 un direktvai par apdrosinsanas sabiedrbu gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem.11 To starp minams likums ,,Par grmatvedbu", kas pdjo reizi grozts 2004. gad un attiecas uz visiem Uzmuma reistr reistrtajiem uzmumiem, sabiedrbm un bezpeas organizcijm neatkargi no to kapitla formas vai lieluma. Finansu prskatu sagatavosanas prasbas attiecb uz dazdiem uzmumiem apkopotas 1. tabul, kas skatma kop ar 9. - 13. punktu: Finansu prskati Uzmuma gada prskats Konsolidtais gada prskats Uzmumi Komercsabiedrbas Lielas Detaliztas grmatvedbas Detaliztas grmatvedbas (9. un 10. punkts) uzskaites prasbas likum ,,Par uzskaites prasbas likum ,,Par uzmumu gada prskatiem" un konsolidtajiem gada Latvijas Grmatvedbas prskatiem" un Latvijas standartos. Grmatvedbas standartos. Mazas un vidjas Tie pasi likumi un standarti ar izmumiem, kas auj sagatavot (9. un 10. punkts) vienkrsotus finansu prskatus. Bankas Finansu un kapitla tirgus komisijas (FKTK) grmatvedbas (12. punkts) uzskaites noteikumi. Apdrosinsanas FKTK grmatvedbas uzskaites noteikumi. sabiedrbas (13. punkts) 8 Augsta lmea uzmjdarbbas tiesbu ekspertu grupa, ko 2001. gada septembr izveidoja Eiropas Komisija un kuras uzdevums bija ES izstrdt rekomendcijas modernas reguljosas bzes izveidei uzmjdarbbas tiesbu jom, ieteica, ka valdei btu jbt kolektvi atbildgai par uzmuma gada prskata patiesumu: viena lmea struktr t ir gan izpilddirektora, gan prjo direktoru kolektva atbildba, un divu lmeu struktr t ir gan rkotjdirektoru, gan uzraugoso direktoru kolektva atbildba. 2004. gada 28. oktobr Eiropas Komisija ierosinja veikt Ceturtaj un Septtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv cetrus galvenos grozjumus, lai palielintu uzticbu uzmumu finansu prskatiem. Pirmais grozjums paredztu, ka valdes loceki ir kolektvi atbildgi par gada prskatiem un galveno nefinansu informciju. 9 Sk. likuma ,,Par uzmumu gada prskatiem" 34. panta 3. punktu. 10 Sk. Padomes 1986. gada 8. decembra Direktvu 86/635/EEK par banku un citu finansu iestzu gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem. 11 Sk. Padomes 1991. gada 19. decembra Direktvu 91/674/EEK par apdrosinsanas sabiedrbu gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 3.lapa Birz kottie uzmumi Oficilais saraksts SFPS, k nosaka Finansu SFPS (11. punkts) instrumentu tirgus likums Otrais saraksts Detaliztas grmatvedbas SFPS. (11. punkts) uzskaites prasbas likum ,,Par Brvais saraksts uzmumu gada prskatiem" un (11. punkts) Latvijas Grmatvedbas standartos. 1. tabula. Latvijas uzmumu finansu prskatu sagatavosana 9. Likums ,,Par uzmumu gada prskatiem" ievies Ceturtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv (ar 2003. gada jnija grozjumiem) mintos nosacjumus. Likums, kas pdjo reizi grozts 2003. gada novembr, attiecas uz vism komercsabiedrbm, izemot bankas, apdrosinsanas sabiedrbas, privtos pensijas fondus, ieguldjumu brokeru sabiedrbas un ieguldjumu prvaldes sabiedrbas. Likum noteikti principi, kas regul uzmumu gada prskatu sagatavosanu, visprgie principi finansu prskatu posteu novrtsanai (piem., piesardzbas princips) un konkrti novrtsanas noteikumi, k ar uzskaitta informcija, kas jsniedz finansu prskatu pielikum. Likums liel mr balsts uz Ceturto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu, ieskaitot pdjos grozjumus12, ar sdm interesantm iespjm:13 ˇ Ldzgi k dazs cits dalbvalsts sis likums nosaka ar, ka visas komercsabiedrbas sagatavo finansu prskatus, kuros ietilpst bilance, peas vai zaudjumu aprins, naudas plsmas prskats, pasu kapitla izmaiu prskats un pielikums. Sda prasba prsniedz sobrd acquis communautaire paredzto,14 kur netiek obligti prasts naudas plsmas prskats un pasu kapitla izmaiu prskats, un tas ir vrtjams k pozitvs Latvijas solis, lai nodrosintu tdu finansu prskatu sagatavosanu, kas sniegtu skaidru un patiesu prieksstatu par Latvijas uzmumu finansilo stvokli. ˇ K to atauj direktva un atbilstosi, k s direktva ieviesta lielkaj da dalbvalstu, MVU tiek piemroti vienkrsoti prskatu sagatavosanas noteikumi. Likum MVU definti k uzmumi, kas bilances datum atbilst diviem no sekojosiem trim kritrijiem: bilances kopsumma Ls 1 miljons (kas atbilst aptuveni EUR 1,4 miljoniem), neto apgrozjums Ls 2,4 miljoni (kas atbilst aptuveni EUR 3,4 miljoniem) un darbinieku skaits - 250. Sie kritriji ir ievrojami zemki nek direktvas 27. pant noteiktie maksimlie rdtji (EUR 14,6 miljoni, EUR 29,2 miljoni un 250 darbinieku).15, 16 12 Pdjais grozjums (Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jnija Direktva 2003/51/EK) veikts, lai saskaotu grmatvedbas uzskaites noteikumus, kas tiek piemroti uzmumiem, kuru daas nav publisks apgrozbas objekts, ar SFPS. Tdjdi tagad uzmumi, kas par savas tiesisks darbbas pamatu uzskata grmatvedbas direktvas, var piemrot lielko dau SFPS principu un skaidrojumu. 13 Ceturt ES uzmjdarbbas tiesbu direktva ietver daudzas iespjas, ko dalbvalstis var izvlties, premot direktvu nacionlajos tiesbu aktos. Ziojum viengi aplkoti galvenie aspekti, kas izpaudusies Latvijai premot direktvu. 14 Sk. Ceturts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 2. pantu. 15 Latvija nav izmantojusi Ceturts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 11. pant noteikto izmumu. Ldz ar to ziojum sniegta atsauce tikai uz direktvas 27. pantu. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 4.lapa ˇ Saska ar siem vienkrsotajiem finansu prskatu sagatavosanas noteikumiem Latvij MVU drkst neatspoguot savu neto apgrozjumu un prdots produkcijas razosanas izmaksas, t viet uzrdot tikai bruto peu.17 Ja netiek uzrdts neto apgrozjums un attiecgs prdots produkcijas razosanas izmaksas, tas var apdraudt jebkdu lietdergu uzmuma darbbas analzi. Piemram, lielveikali A un B abi uzrda Ls 100 000 lielu bruto peu, bet ieinteresto pusu veiktais novrtjums vartu bt atsirgs, ja btu uzrdts ar to neto apgrozjums un prdots produkcijas razosanas izmaksas; piemram, ja lielveikala A neto apgrozjums btu Ls 2 miljoni un prdots produkcijas razosanas izmaksas Ls 1,9 miljoni, bet lielveikala B neto apgrozjums - Ls 500 000 un prdots produkcijas razosanas izmaksas - Ls 400 000. Atsevisu so rdtju atspoguosanu nevajadztu novrtt par zemu. Vairumam lmumu piemju finansu prskatu atsevisas daas biezi ir svargkas par pasiem prskatiem kopum.18 ˇ Likum nekas nav teikts par uzmuma dibinsanas izmaksu kapitalizciju. T k taj nav noteikts, vai uzmuma dibinsanas (vai darbbas uzsksanas) izmaksas var tikt kapitaliztas, taj ldz ar to nav noteikts ar maksimlais periods, kd kapitalizts izmaksas norakstmas, vai ierobezojumi peas sadalei.19 Bez tam Grmatvedbas padomes darba programm 2005. gadam paredzts izdot grmatvedbas standartu par nematerilo aktvu uzskaiti, kur tiks aplkots dibinsanas izmaksu kapitalizcijas jautjums. Tomr tas, ka sobrd sis jautjums nav aplkots, var bt pretrun ar acquis,20 kas nosaka, ka ,,dibinsanas izmaksas jnoraksta laika period, kas neprsniedz piecus gadus" un ka ,,tikmr, kamr ss dibinsanas izmaksas nav pilnb noraksttas, nekda peas sadale nevar tikt veikta, izemot, ja no ieprieksjiem periodiem prnesto rezervju apjoms, kas pieejamas peas sadalei, ir vismaz viends ar nenoraksttajm izmaksm." Patiesi, t k tas nav noteikts, uzmums vartu kapitalizt dibinsanas izmaksas un izmakst dividendes pretji Ceturts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 34. panta nosacjumiem.21 16 Saldzinjumam piedvjam atsevisu dalbvalstu aptuvenos kritrijus: Beija (EUR 2,5 miljoni, EUR 5 miljoni, 50 darbinieku); Cehija (EUR 1,3 miljoni, EUR 2,6 miljoni, 50 darbinieku); Vcija (EUR 10,5 miljoni, EUR 21 miljons, 250 darbinieku); Lietuva (EUR 1,4 miljoni, EUR 2,8 miljoni, 10 darbinieku); Slovnija (direktv mintie kritriji). Igaunijas likums "Par grmatvedbu" nenosaka atbilstosus kritrijus, jo Igaunijas uzmumi var izvlties, vai sagatavot savus finansu prskatus saska ar SFPS vai Igaunijas Grmatvedbas uzskaites vadlnijm, ko izdevusi Igaunijas Grmatvedbas standartu valde. 17 K to atauj Ceturts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 27. pants. 18 ROSC daba grupa tika informta, ka vienkrsotais variants praks tiek izmantots reti un ldz ar to nav plasi izplatts. 19 ROSC daba grupa tika informta, ka sis jautjums nerada btisku problmu Latvij, jo dibinsanas izmaksas parasti ir nelielas un ldz ar to tiek noraksttas nevis kapitaliztas. 20 Sk. Ceturts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 34. pantu. 21 Ceturts un Septts uzmjdarbbas tiesbu direktvas galvenais uzdevums ir nodrosint kreditoru aizsardzbu. Papildus tam, kas noteikts Ceturts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 34. pant, ts 37. pant sniegti nosacjumi attiecb uz likum noteiktajm rezervm dibinsanas izmaksu kapitalizcijai, k ar ptniecbai un attstbai un nematerilajai vrtbai. Bez tam cits acquis das ar noteikti paskumi kreditoru aizsardzbai pret nepamatotm dalbniekiem/ akcionriem veiktm izmaksm. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 5.lapa ˇ Likum sniegti ar detalizti grmatvedba uzskaites noteikumi attiecb uz asocitajiem uzmumiem, kuros ietvertas tdas formlas prasbas k tas, ka asocit uzmuma finansu prskatiem, kas izmantoti, piemrojot pasu kapitla metodi, jbt dalbnieku/ akcionru apstiprintiem.22 S forml prasba var liegt uzmumam izmantot jaunkos pieejamos asocit uzmuma finansu prskatus. 10. Likums ,,Par konsolidtajiem gada prskatiem" ievies Septtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv (ar 2003. gada jnija grozjumiem) mintos nosacjumus. Likums, kas pdjo reizi grozts 2003. gada novembr, attiecas uz vism komercsabiedrbm, izemot bankas, apdrosinsanas sabiedrbas, privtos pensijas fondus, ieguldjumu brokeru sabiedrbas un ieguldjumu prvaldes sabiedrbas. Likums liel mr balsts uz Septto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu, ieskaitot pdjos grozjumus, ar sdm interesantm iespjm:23 ˇ Ldzgi k dazs cits dalbvalsts sis likums nosaka ar, ka visas komercsabiedrbas sagatavo konsolidtos finansu prskatus, kuros ietilpst konsolidt bilance, peas vai zaudjumu aprins, naudas plsmas prskats, pasu kapitla izmaiu prskats un pielikums. Sda prasba prsniedz sobrd acquis communautaire paredzto, kur netiek obligti prasts konsolidtais naudas plsmas prskats un pasu kapitla izmaiu prskats. ˇ K to auj direktva un atbilstosi, k s direktva ieviesta lielkaj da dalbvalstu, likums atbrvo mazos koncernus no konsolidto finansu prskatu sagatavosanas. Mazie koncerni ir koncerni, kuru mtes uzmums kop ar saviem meitas uzmumiem saska ar visu minto uzmumu pdjiem gada prskatiem neprsniedz 8. punkt mintos kritrijus. Saska ar direktvu sis atbrvojums neattiecas uz birz kottajiem uzmumiem. ˇ Likums atbrvo no konsolidto prskatu sagatavosanas, ja mtes uzmums pats ir meitas uzmums kdam citam Latvijas uzmumam, kas sagatavo konsolidtos finansu prskatus. Direktva prasa, lai sds atbrvojums attiektos uz jebkuru mtes uzmumu, kas pats ir meitas uzmums kdam citam jebkur ES dalbvalst reistrtam uzmumam. Likuma nosacjumi paredz lielkus ierobezojumus nek direktva un ir pretrun ar acquis communautaire. emot vr tieso rvalstu investciju lielo nozmi, kas tiek saemtas no citm dalbvalstm , sdai neatbilstbai acquis vartu bt btiskas sekas.24 22 Sk. likuma ,,Par uzmumu gada prskatiem" 39. panta 3. punktu. 23 Septt ES uzmjdarbbas tiesbu direktva ietver daudzas iespjas, ko dalbvalstis var izvlties, premot direktvu nacionlajos tiesbu aktos. Ziojum vienkrsi aplkoti galvenie aspekti, kas izpaudusies, Latvijai savos tiesbu aktos premot ss direktvas nosacjumus. 24 2004. gada septembr saemts tiess rvalstu investcijas sasniedza EUR 2,2 miljardus, kas atbilst aptuveni 35 procentiem IKP. ES dalbvalstis Latvijai devusas vairk par 50 procentiem visu tieso rvalstu investciju. Vislielko ieguldjumu devusas Skandinvijas valstis. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 6.lapa 11. Finansu instrumentu tirgus likums (pieemts 2003. gada novembr, stjies spka 2004. gada 4. janvr) paredz pasas finansu prskatu sagatavosanas prasbas birz kottiem uzmumiem. Likums nosaka: ˇ Oficilaj sarakst kottie uzmumi, kas 2004. gada beigs veidoja 77,8 procentus no Rgas Fondu birzas kopjs tirgus kapitalizcijas, sagatavo savus finansu prskatus saska ar SFPS.25 Latvija ir paplasinjusi ES Regulas 1606/2002 par starptautisko grmatvedbas standartu piemrosanu jomu, un t k Regul obligta SFPS piemrosana noteikta tikai birz kotto uzmumu konsolidtajiem prskatiem.26 Tomr birz kotts komercsabiedrbas joprojm ir pakautas likuma ,,Par uzmumu gada prskatiem" prasbm. Tdjdi, ja SFPS piemrosana btu pretrun Latvijas tiesbu aktu prasbm, siem uzmumiem btu jsagatavo vl vieni finansu prskati atbilstosi Latvijas grmatvedbas prasbm. Sdas neatbilstbas atsevisos, lai gan retos, gadjumos ir iespjamas, k izklstts III sada. ˇ Oficilaj sarakst kottajiem uzmumiem tpat reizi ceturksn vai pusgad jiesniedz uzmuma vai konsolidtie finansu prskati, kas sagatavoti saska ar to reistrcijas valst spk esosajiem tiesbu aktiem, SFPS un Rgas Fondu birzas noteikumiem.27 Lai gan sobrd spk esosais acquis communautaire pieauj iespju iesniegt starpperioda uzmuma vai konsolidtos finansu prskatus par nepilnu finansu gadu,28 tas ir pretrun ar SFPS, kas prasa, lai konsolidtie finansu prskati tiktu iesniegti gadjumos, kad uzmumam ir meitas uzmumi. S iespjam neatbilstba starp sobrd spk esoso acquis un SFPS tomr tiks novrsta, kad nacionlajos tiesbu aktos tiks premta ,,Caurskatmbas direktva"29. Premsanas termis ir 2007. gada 20. janvris. ˇ Visiem birz kottajiem uzmumiem (t.i., Oficilaj, Otraj un Brvaj sarakst iekautajiem uzmumiem) jsagatavo starpperioda finansu prskati. K mints ieprieks, Regula 1606/2002 jau nobrujusi ceu finansu prskatu sagatavosanas standartu konverencei visas ES mrog birz kottajiem uzmumiem, kuriem jsagatavo konsolidtie finansu prskati. Starpperioda finansu prskati bs nepieciesami ar saska ar ,,Caurskatmbas direktvu." ˇ Otraj un Brvaj sarakst iekautajiem uzmumiem finansu prskati jsagatavo attiecgi saska ar likuma ,,Par uzmumu gada prskatiem" un likuma ,,Par konsolidtajiem gada prskatiem" 25 Sk. Finansu instrumentu tirgus likuma 52. panta 2. punktu. S prasba ietverta ar Rgas Fondu birzas noteikumu ,,Par finansu instrumentu iekausanu un tirdzniecbu birzas regultajos tirgos" 11. 2 punkt. 26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jlija Regula 1606/2002 par Starptautisko finansu standartu piemrosanu. 27 Sk. Finansu instrumentu tirgus likuma 57. panta 7. punktu. Sda iespja iekauta ar Rgas Fondu birzas noteikumu ,,Par finansu instrumentu iekausanu un tirdzniecbu birzas regultajos tirgos" 24.4.4. punkt. 28 Sk. Direktvas 2001/34/EEK 74. pantu. 29 Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktvu 2004/109/EK par atkltbas principu saskaosanu attiecb uz informciju par emitentiem, kuru vrtspaprus atauts tirgot regult tirg, un par grozjumiem Direktv 2001/34/EK. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 7.lapa prasbm. So uzmumu konsolidtie finansu prskati tiek sagatavoti saska ar SFPS, k to nosaka Regula 1606/2002.30 12. Kredtiestzu likums (pdjo reizi grozts 2004. gada oktobr) nosaka, ka bankm savi finansu prskati jsagatavo saska ar likumu ,,Par grmatvedbu" un Finansu un kapitla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, kam jatbilst SFPS. Likum teikts, ka finansu prskatu (bilances, peas vai zaudjumu aprina, naudas plsmas prskata, pasu kapitla izmaiu prskata un pielikuma) specifisko saturu nosaka FKTK. Ldz ar to FKTK 2001. gada 21. decembr izdeva noteikumus Nr. 24/3 ,,Banku gada prskatu sagatavosanas noteikumi" un 2001. gada 21. septembr ­ noteikumus Nr. 12/6 ,,Banku konsolidto gada prskatu sagatavosanas noteikumi". Noteikumi izstrdti saska ar SGS Nr. 1 ­ 40, Pastvgs interpretciju komitejas (PIK) izdotajm interpretcijm Nr. 1 - 24 un direktvu par banku gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem. Noteikumos izklstti principi, kas jievro, sagatavojot uzmuma un konsolidtos finansu prskatus, noteikti visprgie principi finansu prskatu posteu novrtsanai, k ar specifiski novrtsanas noteikumi un minta informcija, kas jatspoguo finansu prskatu pielikumos. Sos noteikumus papildina noteikumi Nr. 24/9 ,,Aktvu un rpusbilances saistbu novrtsanas noteikumi", kuri nosaka, ka bankm jnovrt aizdevumu un prasjumu vrtbas samazinsans un nosaka vadlnijas uzkrjumu novrtsanai. Kaut gan Latvijas banku grmatvedbas uzskaites noteikumi kopum atbilst direktvai par banku gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem un visprpieemtajai piesardzgas grmatvedbas uzskaites praksei31, tomr Latvijas banku grmatvedbas uzskaites noteikumi var atsirties no ,,pilnajiem SFPS" attiecb uz atsevisu finansu prskatu posteu novrtsanu (skatt 38.punktu). 13. Apdrosinsanas sabiedrbu un to uzraudzbas likums (grozts 2004. gad) nosaka, ka apdrosinsanas sabiedrbm finansu prskati jsagatavo saska ar likumu ,,Par grmatvedbu" un FKTK noteikumiem. FKTK izdevusi noteikumus Nr. 357 ,,Apdrosinsanas akciju sabiedrbu un savstarpjs apdrosinsanas kooperatvo biedrbu gada prskata un konsolidt gada prskata sagatavosanas noteikumi", kas pdjo reizi grozti 2004. gad. Noteikumi izstrdti, liel mr pamatojoties uz direktvu par apdrosinsanas sabiedrbu gada prskatiem un konsolidtajiem prskatiem, un saska ar SFPS. Tomr k mints tlk 39. punkt, Latvijas apdrosinsana sabiedrbu grmatvedbas uzskaites noteikumi var atsirties no ,,pilnajiem SFPS" attiecb uz atsevisu finansu prskatu posteu novrtsanu. 32 14. Latvijas uzmumiem jsaskaras ar ievrojami plaskm revzijas prasbm nek uzmumiem vairum ES dalbvalsts.33 Komerclikums nosaka, ka 30 Jem vr, ka ES Regulas ir tiesi piemrojamas un saistosas viss ES dalbvalsts, un tam nav nepieciesami nekdi vietjie tiesbu akti par so Regulu ieviesanu. Regulas ir ES tiesbu aktu daa, kas visvairk atgdina vietjos tiesbu aktus un tiek izmantotas, kad btiska ir saskaa un vienveidgums. Tpc Regulas 1606/2002 piemrosanai Latvij nav nepieciesama ts premsana Latvijas tiesbu aktos. 31 Piemram, Sound Practices for Loan Accounting and Disclosure, Basel Committee on Banking Supervision, June 1999. 32 Attiecb uz to, vai attiecgais atlikums ir iekauts finansu prskatos un kd apmr. 33 Saldzinjumam piedvjam atsevisu dalbvalstu komercsabiedrbm piemrojamos aptuvenos kritrijus: Beija (EUR 3,1 miljons, EUR 6,25 miljoni, 100 darbinieku); Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 8.lapa revzija jveic viss komercsabiedrbs.34 Tomr likums ,,Par uzmumu gada prskatiem" atbrvo no revzijas prasbm uzmumus, kas neprsniedz divus no trim noteiktajiem apjoma kritrijiem. Sie kritriji ir bilances kopsumma Ls 100 000 (kas atbilst aptuveni EUR 144 000), neto gada apgrozjums Ls 200 000 (kas atbilst aptuveni EUR 288 000) un 25 darbinieki. Sie kritriji faktiski nosaka, ka aptuveni 6 000 no 60 000 Latvijas komercsabiedrbm, k ar aptuveni 500 valsts un pasvaldbu iestdm un citiem regultajiem uzmumiem (piem., bankm, apdrosinsanas sabiedrbm utt.) nepieciesama revzija, ko var veikt 143 praktizjosi revidenti. Sie kritriji ir ievrojami zemki par tiem, kas noteikti Ceturtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas 11. pant (bilances kopsumma EUR 3 650 000, neto gada apgrozjums EUR 7 300 000, 50 darbinieku), k rezultt var tikt veikta finansu prskatu revzija ar tad, ja to neprasa sabiedrbas intereses. Sda prmrga revzijas prasba var apdraudt revzijas kvalitti pat sabiedriskas nozmes uzmumu revzijas gadjum,35 jo apdraudta tiek visa kvalittes un atbilstbas nodrosinsanas kultra, trkstot jebkdiem kompensjosiem aizsardzbas paskumiem.36 15. Dalbnieki/ akcionri iece revidentu likum noteikts revzijas veiksanai katru gadu, bet atsirb no dazm citm ES dalbvalstm Komerclikums neparedz nekdus mehnismus revidenta atsauksanai, kas vartu nodrosint papildu aizsardzbu revidenta neatkarbai. Tdjdi revidents var atteikties no savu pienkumu pildsanas vai viu var atlaist, lai izvairtos no revidenta atzinuma ar iebildm. 16. Attiecb uz banku, privto pensijas fondu, ieguldjumu brokeru sabiedrbu un ieguldjumu prvaldes sabiedrbu, k ar apdrosinsanas sabiedrbu un birz kotto uzmumu revziju pastv vl papildu prasbas. Attiecb uz FKTK licencto uzmumu revidentiem piemrojami sdi nosacjumi: ˇ FKTK ir tiesga nepiekrist revidenta iecelsanai bank, apdrosinsanas sabiedrb un investciju prvaldes sabiedrb, bet ne birz kott uzmum. FKTK 2001. gada 28. septembra noteikumi Nr. 12/4 nosaka, ka bankm, apdrosinsanas sabiedrbm, investciju prvaldes sabiedrbm un privtajiem pensiju fondiem rakstiski jinform FKTK par to izvlto revidentu. Noteikumi nodrosina FKTF veto tiesbas Cehija (EUR 1,3 miljoni, EUR 2,6 miljoni, 50 darbinieku); Igaunija (EUR 320 000, EUR 640 000, 10 darbinieku); Lietuva (EUR 1,4 miljoni, EUR 2,8 miljoni, 50 darbinieku); Luksemburga (EUR 3,125 miljoni, EUR 6,250 miljonu, 50 darbinieku; Slovkija (EUR 520 000, EUR 1 miljons, 20 darbinieku; viss akciju sabiedrbs jveic revzija neatkargi no to lieluma; Slovnija (direktv mintie kritriji); Apvienot Karaliste (EUR 4,1 miljons, EUR 8,2 miljoni, 50 darbinieku). 34 Sk. Komerclikuma 176. pantu. 35 Saj ziojum sabiedrbas intereses prstvosie uzmumi ir uzmumi, kuros sabiedrba kopum ir ieinteresta vai nu to uzmjdarbbas veida d, to apjoma un darbinieku skaita d vai to akcionru/ dalbnieku sastva d. To vid minamas bankas, apdrosinsanas sabiedrbas, investciju fondi, pensiju fondi, apdrosinsanas sabiedrbas un lielie uzmumi, piemram, lielie valsts uzmumi. 36 Novrotji, ieskaitot zvrintos revidentus, nordjusi uz faktu, ka mazko uzmumu revzijas veiktas par tik zemu maksu k Ls 500 (kas atbilst aptuveni EUR 720). Par tik mazu maksu veiktas revzijas apjoms un ldz ar to ts uzticamba vartu bt apsaubma. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 9.lapa attiecb uz revidenta iecelsanu. 37 Noteikumi neattiecas uz birz kottajiem uzmumiem. ˇ Birz kotta uzmuma revidenta iecelsanai nepieciesama ieprieksja Fondu birzas piekrisana. Rgas Fondu birzas noteikumi paredz, ka Oficilaj sarakst iekauta Latvijas uzmuma revidents japstiprina birzai.38 Sie noteikumi ar nosaka, ka birz kottam uzmumam nekavjoties jiesniedz birzai revidentu ziojums, ja taj ir iebildes vai negatvs atzinums.39 ˇ Kredtiestdes. Kredtiestzu likums prasa, lai kredtiestdes finansu prskatus revidtu zvrints revidents saska ar Starptautiskajiem revzijas standartiem. Likums liedz akcionriem tiesbas apstiprint finansu prskatus, ja nav veikta sda revzija. Tpat gadjum, ja revidenta ziojum ir uzsvrti kdi apstki, tas ietver iebildes, atteikumu sniegt atzinumu vai negatvu atzinumu, dividendes var tikt izmakstas tikai pc FKTK piekrisanas saemsanas.40 Bez tam likumos paredzts, ka revidentiem par atsevisiem jautjumiem rakstiski jinform FKTK. Sdi jautjumi ietver likumu vai noteikumu neievrosanu un tdus trkumus, kas var apdraudt kredtiestdi vai ts klientu intereses. Revidents var izpaust konfidencilu informciju, ja to prasa likums, t.i., ja uzraugosajai institcijai ir tiesbas saemt konfidencilu informciju no revidenta. ˇ Apdrosinsanas sabiedrbas. Apdrosinsanas sabiedrbu un to uzraudzbas likums nosaka, ka apdrosinsanas sabiedrbas finansu prskatus revid zvrints revidents saska ar likumu ,,Par zvrintiem revidentiem". Ja revidenta ziojum ir uzsvrti kdi apstki, tas ietver iebildes, atteikumu sniegt atzinumu vai negatvu atzinumu, dividendes var tikt izmakstas tikai pc FKTK piekrisanas saemsanas.41 Likums ar nosaka, ka papildus revidenta ziojumam par finansu prskatiem revidentam jsagatavo ar vadbai adrests ziojums, kur tiek nordti jebkdi novrotie trkumi un aplkoti jautjumi, kurus FKTK atzinis par btiskiem. Sds ziojums nostms FKTK. FKTK ir ar tiesbas pieprast jebkdu informciju tiesi no revidenta. ˇ Obligt rotcija. Likum ,,Par zvrintiem revidentiem" noteikts obligtais piecu gadu rotcijas periods revzijas partneriem, kas veic revziju banks, apdrosinsanas sabiedrbs, investciju prvaldes sabiedrbs, privtajos pensiju fondos un birzs kottajos uzmumos.42 17. Likums ,,Par uzmumu gada prskatiem" auj lielajiem uzmumiem savus gada prskatus iesniegt vlk nek mazajiem uzmumiem, kas neatbilst sabiedrbas interesm. Ne vlk k mnesi pc gada prskata apstiprinsanas akcionru/ dalbnieku sapulc un ne vlk k cetrus mnesus pc 37 Prbaudot revidentu ziojumus par FKTK licencto uzmumu finansu prskatiem, konstatjm, ka vairums no so sabiedrbas intereses prstvoso uzmumu ieceltajiem revidentiem ir starptautisko revidentu uzmumu tklu vietjie uzmumi. 38 Sk. Rgas Fondu birzas noteikumu ,,Par finansu instrumentu iekausanu un tirdzniecbu birzas regultajos tirgos" 9.3.1. punktu. 39 Sk. Rgas Fondu birzas noteikumu ,,Par finansu instrumentu iekausanu un tirdzniecbu birzas regultajos tirgos" 24.5.3. punktu. 40 Sk. Kredtiestzu likuma 85. un 86. pantu. 41 Sk. Apdrosinsanas sabiedrbu un to uzraudzbas likuma 54. pantu. 42 Sk. likuma ,,Par zvrintiem revidentiem" 29. panta 4. punktu. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 10.lapa prskata gada beigm, revidtais gada prskats iesniedzams nodoku administrcijai un Uzmumu reistram. Uzmumi, kuri bilances datum prsniedz divus no sdiem trim kritrijiem: bilances kopsumma Ls 1 miljons (kas aptuveni atbilst EUR 1 440 000), neto apgrozjums Ls 2,4 miljoni (kas aptuveni atbilst EUR 3 450 000) un 250 darbinieku, var iesniegt savus revidtos gada prskatus septiu mnesu laik pc prskata gada beigm.43, 44 Siem uzmumiem savi gada prskati jpublic ar LR oficilaj laikrakst ,,Latvijas Vstnesis". 18. Uzmumu reistrs ir novrtjis, ka tikai aptuveni 55 procenti uzmumu ievro finansu prskatu iesniegsanas prasbas, kas nav pietiekami atbilstosas finansu informcijas sniegsanai. Uzmumu reistram ir centrlais birojs Rg un astoas reionls nodaas vis valst. Ja uzmumi savlaicgi neiesniedz savus finansu prskatus, Uzmumu reistrs nosta tiem atgdinjumu. Ja mints prasbas netiek ievrotas divus gadus pc krtas, uzmumiem var draudt piespiedu likvidcija. 2003. gad Uzmumu reistrs bija ierosinjis 658 uzmumu likvidciju. 19. Finansu prskati pieejami Uzmumu reistr vai elektroniski Internet. Jebkura ieinterest persona Uzmumu reistr var saemt uzmuma revidto finansu prskatu, ieskaitot bilances, peas vai zaudjumu aprina, naudas plsmas prskata, pasu kapitla izmaiu prskata, finansu prskatu pielikuma un revidenta ziojuma kopiju. Uzmumu finansu prskati elektronisk veid, izemot finansu prskatu pielikumus un revidentu ziojumus, ir tri pieejami ar Internet. Finansu prskatu pielikumi un revidentu ziojumi pieejami tikai pc pasa pieprasjuma fotokopiju izgatavosanai. 20. Attiecb uz bankm, privtajiem pensijas fondiem, apdrosinsanas sabiedrbm un birz kottajiem uzmumiem pastv vl papildu prasbas. Attiecb uz FKTK licenctajiem uzmumiem piemrojami sdi nosacjumi: ˇ Kredtiestzu likums nosaka, ka revidtajiem finansu prskatiem jbt pieejamiem ne vlk k trs mnesus pc prskata gada beigm un publictiem oficilaj laikrakst cetru mnesu laik pc prskata gada beigm. Lai gan likums specili nepieprasa konsolidto finansu prskatu publicsanu, to nosaka FKTK Banku konsolidto gada prskatu sagatavosanas noteikumi. ˇ Apdrosinsanas sabiedrbu un to uzraudzbas likums nosaka, ka finansu prskatiem jbt publiski pieejamiem ne vlk k cetrarpus mnesus pc prskata gada beigm, bet konsolidtajiem finansu prskatiem ­ ne vlk k septius mnesus pc prskata gada beigm. ˇ Birz kottajiem uzmumiem savi revidtie finansu prskati jiesniedz birz revidenta ziojuma saemsanas dien. Rgas Fondu birzai sie finansu prskati jievieto sav tmeka vietn. Ja akcionru/ dalbnieku apstiprintie finansu prskati atsiras no Fondu birzai nosttajiem finansu prskatiem, kottajam uzmumam jnosta apstiprintie finansu 43 Sk. likuma ,,Par uzmumu gada prskatiem" 66. pantu. 44 Likums ,,Par konsolidtajiem gada prskatiem" nosaka tdu pasu termiu ar konsolidto finansu prskatu iesniegsanai. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 11.lapa prskati Fondu birzai, kas veiks labojumus ts tmeka vietn ievietotajos finansu prskatos. B. Revidenti 21. Latvijas revidentu kompetences atsirgie lmei ir clonis oti atsirgajai veikto revziju kvalittei. Saska ar acquis communautaire tiesbas veikt likum noteikto finansu prskatu revziju ir Latvijas Zvrinto revidentu asocicijas (LZRA) biedriem. LZRA dibinta 1994. gad un taj ir 143 biedri, no kuriem 133 darbojas revzijas jom (114 strd reistrts revidentu komercsabiedrbs un 19 revidenti strd individuli). Revidentu komercsabiedrbs ietilpst starptautisko revidentu komercsabiedrbu tklu vietjie uzmumi, k ar "patiesi vietjs firmas", kuru skaits pieaudzis, starptautisko revidentu komercsabiedrbu tklu vietjo uzmumu bijusajiem darbiniekiem nodibinot savus uzmumus. Institucionlie investori, komercbankas un citi revidto finansu prskatu lietotji norda uz revidentu kvalifikcijas neviendabbu, t k vairki zvrintie revidenti, kas revzijas jom ska darboties jau 1994. gad, vartu nebt bijusi pakauti tdm pasm profesionls kvalifikcijas prasbm, kdas tiek attiecintas uz pdj laik sertifictajiem revidentiem.45 Sabiedrbas viedoklim par to, ka ievrojama daa revidentu neatbilst visprpieemtajiem profesionls kvalifikcijas kritrijiem, nav pietiekama pamatojuma, kas balsttos uz veiktiem ptjumiem. Tomr, ievrojot, ka revzijas nozme balsts uz lietotju pavbu taj, sds negatvs viedoklis var apdraudt likum paredzto revziju nozmi labi funkcionjos tirgus ekonomik. Saj ziojum sniegtajs rekomendcijs uzsvrts, ka sbrza situcija prasa tlkas iniciatvas, lai vairotu sabiedrbas uzticbu revzijai Latvij. 22. LZRA uzdevumos nav skaidri noteikts, ka ts uzdevums ir kalpot sabiedrbas interesm. Likums ,,Par zvrintiem revidentiem" defin LZRA k ,,neatkargu Latvijas zvrinto revidentu profesionlu korporciju ..., kas prstv savu biedru intereses un aizstv ts." Tomr profesionlas revidentu asocicijas uzdevumam vajadztu ne tik daudz aizstvt savus biedrus, bet gan sabiedrbas intereses. Ldz ar to likum vajadztu skaidri noteikt, ka LZRA pienkums ir kalpot sabiedrbai, kas sastv no klientiem, kredtu devjiem, valdbm, darbiniekiem, darba devjiem, investoriem, uzmjiem un finansu jomas prstvjiem, k ar citiem, kas paaujas uz revidentu objektivitti un godgumu, lai nodrosintu labi funkcionjosu komercdarbbu. 23. Starptautisks grmatvezu asocicijas (IFAC) Profesionlo grmatvezu tikas kodekss (ieviests 2001. gada novembr) pilnb tika pieemts 2004. gada decembr. Likums ,,Par zvrintiem revidentiem" paredz, ka zvrintam revidentam sav profesionlaj darbb jbt neatkargam. Tomr likums nekav revidentiem pieemt ar revziju nesaisttus darba uzdevumus no saviem revzijas klientiem, ieskaitot finansu informcijas sistmas izveidi, ieviesanu un novrtsanu un ar vrtsanu saisttus pakalpojumus. Vairkos gadjumos ROSC darba grupa saskrs ar revidentiem un finansu prskatu sagatavotjiem, kas atzina, ka revidenti ir iesaistti grmatvedbas darb un gatavo finansu prskatus 45 No 143 LZRA biedriem 72 tika uzemti 1994. gad un vl 25 sertificti 1995. gad. Cetri revidenti tika sertificti 2002. gad, kamr 2003. gad netika sertificts neviens revidents, bet 2004. gad sertificti septii revidenti. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 12.lapa vienlaikus ar to revziju. Novrojot sdus visprpieemto neatkarbas standartu prkpums, ROSC darba grupa konstatja, ka sda situcija izveidojusies akta profesionli apmctu grmatvezu trkuma rezultt. ROSC darba grupa ir norpjusies, ka s situcija var vl vairk sarezties ldz ar 2005. gada prasbu birzs kotto uzmumu konsolidtos finansu prskatus sagatavot saska ar SFPS, jo Latvijas uzmumos trkts grmatvezu, kas przintu un vartu sav darb piemrot SFPS (skatt 11. punktu). 24. Lai gan dazs joms likums ,,Par zvrintiem revidentiem" izvirza stingrkas prasbas nek Astot ES uzmjdarbba tiesbu direktva (1984),46 taj nav iekautas dazas prasbas, kas tiks ieviestas saska ar priekslikumu par jaunu Astoto ES uzmjdarbba tiesbu direktvu, pasi tas attiecas uz prasbu nodrosint publisko prraudzbu pr revidentu darbu. Likum ,,Par zvrintiem revidentiem" revidentu profesija atzta k liel mr pasreguljosa un neatkarga profesija, kuru prrauga Finansu ministrija. Galven LZRA prvaldes institcija ir ts biedru, proti, zvrinto revidentu kopsapulce. Kopsapulce ievl LZRA priekssdtju un valdi uz trs gadu atjaunojamu termiu. LZRA ir devias pastvgs komitejas, to starp tikas, sertifikcijas, eksamincijas, izgltbas, licencsanas un kvalittes komiteja. Finansu ministrija iece trs prstvjus, kuriem ir tiesbas piedalties LZRA kopsapulcs un valdes sds bez tiesbm balsot, k ar iepazties ar asocicijas lmumiem.47 Pasreizjais LZRA pasreguljosais rezms, kur iesaistta ar Finansu ministrija, neatbilst sistmai, kas paredzta priekslikum par jaunu Astoto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu.48 Ieteiktaj direktv noteikts, ka publisks prraudzbas sistma ir t, kas galu gal ir atbildga par revidentu un revidentu komercsabiedrbu apstiprinsanas un reistrcijas prraudzbu, tikas standartu pieemsanu, revidentu komercsabiedrbu un revziju ieksjo kvalittes kontroli, k ar kvalifikcijas paaugstinsanu, kvalittes nodrosinsanu un izmeklsanas un disciplinrajm sistmm. 25. Latvijas tiesbu akti, kas attiecas uz revidentu atbildbu, ldz sim nav prbaudti praks. Spk esosais likums paredz stingras sankcijas, tomr, t k saistb ar so jautjumu nav pieemti nekdi tiesas lmumi, ir grti novrtt, k 46 Piemram, obligt revzijas partneru rotcijas prasba birzs kottajiem uzmumiem, prasba ievrot SGS un kvalittes kontroles prasbas). 47 Finansu ministrij par to ir atbildgs Grmatvedbas metozu analzes un koordincijas departaments. 48 Jatzm, ka, lai gan Astot ES uzmjdarbbas tiesbu direktva (1984) satur dazas prasbas attiecb reistrciju un profesionlo godgumu, taj nav prasbu attiecb uz to, k btu jveic finansu prskatu revzija un kdm btu jbt valstisks uzraudzbas vai rjs kvalittes uzraudzbas lmenim, lai nodrosintu augstas kvalittes revziju. Vienotas pieejas trkums attiecb uz revzijas veiksanu ES bija viens no galvenajiem iemesliem, kpc tika izstrdts Komisijas priekslikums jaunai Astotai ES uzmjdarbbas tiesbu direktvai (2004. gada marts), kur saglabti galvenie pasreizjs direktvas nosacjumi attiecb uz izgltbu un apmcbu, bet kas paplasina ES tiesbu aktu piemrosanas jomu, ieviesot jaunas prasbas attiecb uz revzijas veiksanas veidu un struktrm, kas nepieciesamas, lai nodrosintu revzijas kvalitti, k ar palielintu uzticbu revzijai. Ldz s ziojuma datumam Eiropas Padome un Parlaments jauno Astoto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu vl nebija piemis. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 13.lapa tiesa izvrttu atbildbas ierobezojumus un vai tiesa tos respekttu.49 Pc novrotju teikt, revidentu profesijas neilg vsture un ts neatpazstamba valst izveidojusi situciju, kad pret revidentiem ierosints mazk civillietu vai kriminllietu. Galvenie jautjumi, kas attiecas uz pasreiz spk esosajiem Latvijas tiesbu aktiem, kas regul revidentu darbu, ir sdi:50 ˇ Komerclikums un likums ,,Par zvrintiem revidentiem" paredz revidentu civilatbildbu un neierobezo to prastju loku, kuriem ir tiesbas izvirzt prasbas pret revidentiem. Zvrints revidents vai revidentu komercsabiedrba ir atbildga par saistbm, kas izriet no revzijas lguma, un zaudjumiem, kas radusies tresajm pusm (uzmuma finansu prskatu vai konsolidto finansu prskatu lietotjiem). Ja revidentu ziojumu parakstjusi divi vai vairki revidenti, tie uzemas solidru atbildbu. Zaudjumu atldzbu zvrints revidents vai zvrintu revidentu komercsabiedrba sedz saska ar savstarpju vienosanos vai ar t piedzenama tiesas ce ne vlk k triju gadu laik no dienas, kad parakstts attiecgais zvrinta revidenta atzinums.51 Zvrintiem revidentiem vai revidentu komercsabiedrbm sava profesionl atbildba japdrosina attiecgi vismaz par Ls 30 000 (kas atbilst aptuveni EUR 43 120) un Ls 100 000 (kas atbilst aptuveni EUR 143 730). ˇ Kriminllikums un likums ,,Par noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novrsanu" ietver prasbas, kas vartu bt piemrojamas revidentu kriminlatbildbai. Latvij ar kriminlatbildbu saisttus jautjumus regul Kriminllikums, kur nav ietverti nekdi tiesi nosacjumi vai atsauces, kas vartu bt piemrojamas revidentiem. Tomr Latvijas juristi uzskata, ka tas nenozm, ka uz revidentiem kriminlatbildba neattiecas. Zvrinti revidenti un revidentu komercsabiedrbas ir pakautas vairkiem Kriminllikuma un likuma ,,Par noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novrsanu" nosacjumiem52; ldz ar to, ja revidenti prkpj sos nosacjumus, pret viiem var tikt ierosinta kriminllieta. Sdos gadjumos piemrots sankcijas ietver soda naudu, piespiedu darbus, arestu vai brvbas atemsanu. ˇ LZRA ir atbildga par profesionlo standartu un tikas normu ievrosanu, k ar citu likumu un noteikumu ievrosanu, kas piemrojami revidentu profesionlajai darbbai, k ar par asocicijas biedru profesionls darbbas uzraudzbu. Ja tiek prkpts likums ,,Par zvrintiem revidentiem", Latvij atztie starptautiskie revzijas standarti vai profesionls tikas kodekss, LZRA var apturt vai anult zvrinta revidenta sertifiktu vai apturt vai anult revidentu 49 ROSC darba grupai nav zinmas nekdas tiesvedbas pret revidentiem, kurs btu pieemts lmums; t viet puses ir savstarpji vienojuss. 50 Saj ziojum izklstti tie tiesiskie principi, kas piemrojami revidentu atbildbai, un taj nav mints sniegt ko vairk par ieskatu sajos jautjumos. Sis ziojums nav domts k izsmeoss likuma prststs vai juridiska konsultcija s likuma lastjiem. 51 Sk. likuma par ,,Par zvrintiem revidentiem" 41. pantu. 52 Kriminllikuma daas, kas btu piemrojamas revidentu nelikumgas rcbas gadjumos, ietver nodau "Noziedzgi nodarjumi tautsaimniecb", k ar pantus par pilnvaru aunprtgu izmantosanu un prsniegsanu, nolaidbu, mantisku labumu neatautu pieemsanu un komercnoslpumu saturosu ziu neatautu iegsanu un izpausanu, k ar dienesta informcijas izpausanu saistb ar finansu instrumentu tirgu. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 14.lapa komercsabiedrbas licenci. Disciplinrs sankcijas ietver brdinjumu, aizrdjumu, zvrinta revidenta sertifikta aptursanu uz noteiktu laika periodu, kas neprsniedz vienu gadu, vai zvrinta revidenta sertifikta anulsanu. 26. Revidentu komercsabiedrbas un to tkli nav pietiekami caurskatmi, tas pats sakms par attiecbm starp vietjiem uzmumiem un to starptautiskajiem tkliem, kas vartu kavt atbilstosu revidentu darba uzraudzbu un neatbilst ieteikts Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm. ROSC darba grupa nevarja iegt dokumenttu informciju par revidentu komercsabiedrbu ieksjs kvalittes nodrosinsanas krtbu, ieskaitot informciju par revidentu komercsabiedrbu lielumu, pasniekiem un vadbu, attiecgaj tkl ietilpstosiem uzmumiem vai partneru atldzbas pamatojumu, k ar par klientu skaitu dazds tautsaimniecbas nozars. Caurskatmbai btu jbt dabiskai prasbai, kas btu obligti jievro vism revidentu komercsabiedrbm, kuru darbbas galvenais uzdevums ir nodrosint to revidto uzmumu finansu prskatu caurskatmbu. Bez tam sdas informcijas trkums ietekm ar iespjas efektvi regult un uzraudzt revidentu darbu. C. Profesionl izgltba un apmcba 27. Likums ,,Par zvrintiem revidentiem" izstrdts, liel mr pamatojoties uz 1984. gada 10. apra Astoto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu par revidentu apstiprinsanu. Personai, kas vlas iegt attiecgu 3 gadu pieredzi k revidenta palgs, jbt beigusai augstko mcbu iestdi ar bakalaura grdu ekonomik, vadbas zintns vai finanss. Lai ktu par zvrintu revidentu, personai jbt bakalaura grdam un trs gadu pieredzei revzijas darb, k ar jnokrto LZRA kvalifikcijas eksmeni.53 Zvrintam revidentam jzina latviesu valoda. Lai tiktu apstiprinti rvalstu revidenti, t.sk. no ES dalbvalstm, tiem jiztur zinsanu prbaude, kur tiek prbaudtas viu zinsanas publiskajs tiesbs, civiltiesbs, darba tiesbs utt. Kvalifikcijas eksmeni ietver prieksmetus, kas paredzti Astotaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv, un sos eksmenus pieem LZRA Eksamincijas komiteja. 28. LZRA nepietiekami kontrol ts praktisks pieredzes kvalitti, kuru nkamie revidenti gst, strdjot un saemot apmcbu revidentu komercsabiedrbs. Katram toposajam revidentam tiek iecelts darbaudzintjs, kas ir LZRA biedrs un kurs ir atbildgs par nkam revidenta praktisks pieredzes kvalittes kontroli. Tomr LZRA nav izveidojusi sdu darbaudzintju apstiprinsanas procedru. Bez tam LZRA neuzrauga praktisks apmcbas kvalitti. 29. Jauno revidentu piepldums nav pietiekams, lai ilgku laiku saglabtu pasreizjo revidentu skaitu, nemaz nerunjot par to, lai palielintu so skaitu ldz tdam, kas atbilstu sodienas revzijas prasbm Latvij. Novrotji, ieskaitot LZRA, norda uz to, ka nelielais jauno LZRA biedru skaits izskaidrojams ar mazo interesi par revidenta profesiju. Taj pas Latvij sobrd ir 53 Jbt divu vai trs gadu praktiskai pieredzei, kas gta revidjot finansu prskatus saska ar Latvijas tiesbu aktu prasbm. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 15.lapa 80 Sertificto zvrinto grmatvezu asocicijas (ACCA) biedru un vairk par 200 ACCA studentu, turklt, gan ACCA biedru, gan studentu skaits katru gadu pieaug. 30. LZRA prasa, lai ts biedri neprtraukti paaugstintu savu profesionlo kvalifikciju. Zvrintam revidentam japmekl 40 kvalifikcijas paaugstinsanas (KP) stundas gad vai 120 KP stundas trijos gados. LZRA ir nodibinjusi meitas uzmumu ,,LZRA Izgltbas centrs", kas specializjas zvrintu revidentu apmcb. Zvrintie revidenti pc savas izvles var paaugstint savu kvalifikciju ar jebkur cit mcbu iestd. D. Grmatvedbas un revzijas standartu noteiksana 31. Likums ,,Par grmatvedbu" dod tiesbas pieemt ar grmatvedbas politiku saisttus lmumus sdm institcijm: ˇ Grmatvedbas padome: atbildga par SFPS un acquis communautaire atbilstosu grmatvedbas standartu un noteikumu sagatavosanu un izdosanu. Lai siem standartiem btu juridisks spks, tie formli jievies Ministru kabinetam. Grmatvedbas padome tiek finansta no valsts budzeta un t sastv no divpadsmit locekiem. Grmatvedbas padomes sastv ir divi Finansu ministrijas prstvji, divi Latvijas Zvrintu revidentu asocicijas prstvji, divi Latvijas augstskolu prstvji un pa vienam prstvim no Finansu un kapitla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts iemumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas grmatvezu asocicijas. ˇ Ministru kabinets: atbildgs par formlu Grmatvedbas padomes sagatavoto grmatvedbas standartu ieviesanu un so standartu piemrosanas jomas noteiksanu. ˇ Finansu ministrija: atbildga par valsts grmatvedbas politikas izstrdi un ieviesanu. 32. Cilvkresursu trkums ierobezo Grmatvedbas padomes darbbu. Kops 2005. gada 1. janvra birz kottie uzmumi sagatavo savus finansu prskatus saska ar SFPS. Tomr Latvijas grmatvedbas tiesbu akti un standarti joprojm ir attiecg finansu prskatu sagatavosanas tiesisk bze lielkajai daai uzmumu, ieskaitot lielu skaitu sabiedriskas nozmes uzmumus. Lai gan nesen Ceturts un Septts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas saskaosana ar SFPS un to tlkie uzlabojumi (piem., saistto personu darjumu atspoguosana, btisku rpusbilances posteu atspoguosana) veicina caurskatmku finansu prskatu sagatavosanu un sniedz stingru pamatu, ar ko skt, veiksmgai so direktvu ieviesanai nepieciesams efektvs institucionls mehnisms valsts lmen, proti, pilnb funkcionjosa Grmatvedbas padome. 33. Grmatvedbas valde par savas darbbas prioritti uzskata standartu sagatavosanu un izdosanu un ir uzskusi Latvijas grmatvedbas standartu sagatavosanas projektu. 2003.gad tika sagatavoti divi nacionlie standarti, proti, LGS Nr.1 ,,Finansu prskatu sagatavosanas pamatnostdnes", kura pamat ir SGS Nr.1 ,,Finansu prskatu sniegsana", LGS Nr.2, ,,Naudas plsmas prskats", kas ir vienkrsota SGS Nr.7 versija un ietver vairkus ilustratvus piemrus. Sos abus standartus Ministru kabinets ieviesa 2004.gada jlij. Grmatvedbas padome bija plnojusi 2004.gad izdot vl astous standartus, tomr izdots tika Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 16.lapa tikai viens (LGS Nr.3 ,,Notikumi pc bilances datuma"). 2005.gada februr tika izdots LGS Nr.4 ,,Grmatvedbas politikas maia, grmatvedbas aplsu izmaias un ieprieksjo periodu kdas" un izstrdti vl sesu standartu projekti, ko paredzts izdot ldz s gada jnijam (,,Ienkumu nodoki", ,,Noma", ,,Iemumi", ,,Ilgtermia lgumi", ,,Pamatldzeki" un ,,Uzkrjumi, iespjams saistbas un iespjamie aktvi"). Grmatvedbas padome sagatavojusi papildu programmu astou jaunu standartu izstrdei, ko plnots stenot 2005.gad. 34. Likums ,,Par zvrintiem revidentiem" nosaka, ka revzija jveic saska ar LZRA pieemtajiem revzijas noteikumiem, kam jatbilst Starptautiskajiem revzijas standartiem. Princip sda prasba atbilst Eiropas Komisijas priekslikumam pieprast, lai ,,apstiprintie" Starptautiskie revzijas standarti (proti, Eiropas Komisijas apstiprintie SRS) tiktu obligti piemroti viss ES valsts veiktajs ar likumu noteikto finansu prskatu revzijs, skot ar 2007.gadu. E. Grmatvedbas un revzijas standartu piemrosanas nodrosinsana 35. FKTK funkcijs neietilpst grmatvedbas standartu piemrosanas nodrosinsana. Kops 2001. gada banku, apdrosinsanas un vrtspapru tirgu kontrol Finansu un kapitla tirgus komisija. FKTK uzraudzbas departament strd 36 cilvki (galvenokrt atbildgi par rju un ieksju uzraudzbu banks un apdrosinsanas sabiedrbs, k ar citu finansu un kapitla tirgus dalbnieku uzraudzbu), kuriem ir ekonomisk un juridisk izgltba un pieredze. FKTK neuzrauga grmatvedbas standartu piemrosanu visprja rakstura finansu prskatiem un paaujas galvenokrt uz to, ka atbilstbu grmatvedbas standartiem nodrosins revidenti. Nepastv nekda standartizta procedra, kas btu jievro, lai uzraudztu finansu prskatu atbilstbu SFPS un SGS. Tpat nav skaidrs, vai likums dod FKTK tiesbas ­ zinmos apstkos un saska ar noteiktm procedrm ­ pieprast revzijas darba paprus un piespiest iesniegt dokumentus vai ierasties lieciniekiem. Lai gan FKTK darbiniekiem ir oti labas teortisks zinsanas un vii ir oti motivti un elastgi, FKTK trkst personla, kas btu samis atbilstosu apmcbu, k nodrosint grmatvedbas standartu piemrosanu visprja rakstura finansu prskatiem. FKTK trkst ar piencgu resursu, lai aktvi piedaltos Eiropas Vrtspapru regulatoru komitejas pastvgs finansu prskatu ekspertu grupas (CESR-fin) darb.54 Rgas Fondu birza ar nenodrosina grmatvedbas standartu piemrosanu. 36. LZRA ir izstrdjusi procedras revidentu un revidentu komercsabiedrbu kvalittes kontrolei, ko apstiprinjusi Finansu ministrija, bet s sistma vl nav ieviesta. Tdjdi sobrd LZRA revzijas kvalitti prbauda tikai td gadjum, ja par so attiecgo revziju saemta kdas ieinterests personas sdzba. Ieteikts sistmas ir: ˇ Kvalittes nodrosinsanas procedras galvenokrt attieksies uz zvrintiem revidentiem un revidentu komercsabiedrbm. LZRA 54 Sie novrojumi atbilst ziojumam ,,Starptautisko finansu prskatu standartu ieviesana birzs kottajos uzmumos trijs Baltijas valsts", kas pieejams: http://files.ee.omxgroup.com/bors/koolitus/Implementation%20of%20IFRS.pdf un kura 6.5. punkt teikts: ,,Latvijas Finansu pakalpojumus uzraugos institcija saj projekt nepiedaljs, jo pazioja, ka t nav atbildga par birz kotto uzmumu finansu prskatu atbilstbu SFPS." Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 17.lapa kvalittes nodrosinsanas sistmai bs pakauti visi LZRA biedri, taj skait ar tie, kas strd revidentu komercsabiedrbs. ˇ Katrs zvrintais revidents tiks pakauts kvalittes prbaudei reizi piecos gados. Ieteikt revzijas kvalittes nodrosinsanas sistma neatbilst publisks prraudzbas prasbm, kas noteiktas priekslikum par jaunu Astoto ES uzmjsabiedrbas tiesbu direktvu. Ieteikt direktva paredz, ka kvalittes nodrosinsanas sistmai jietver atbilstosa publisk prraudzba, ko stenotu specilistu kopums, vairums, no kuriem nestrdtu attiecgaj jom. S publisk prraudzba jsteno augst godguma lmen un tai jnodrosina finansu prskatu kvalitte gan to satura, gan formas zi. Ieteikt direktva paredz kvalittes nodrosinsanas sistmas publisko prraudzbu, lai nodrosintu sabiedrbas uzticbu revzijas kvalittei. III. IZSTRDTIE UN IEVIESTIE GRMATVEDBAS STANDARTI 37. Lai gan jaunks Latvijas grmatvedbas prasbas kopum atbilst Ceturtajai un Septtajai ES uzmjdarbbas tiesbu direktvai, joprojm pastvosie trkumi mazina pavbu un saldzinmbu. K izklstts ieprieks 9. un 10. punkt, Latvijas grmatvedbas prasbas kopum atbilst Ceturtajai un Septtajai ES uzmjdarbbas tiesbu direktvai. Pastv dazas btiskas atsirbas no SFPS, un Latvijas grmatvedbas prasbas vartu nenodrosint to, lai sabiedrba kopum saemtu pietiekamu informciju par sabiedriskas nozmes uzmumiem. Minto atsirbu vid minamas: ˇ Konsolidcijas prasbas nav tik stingras k SFPS. Latvijas grmatvedbas prasbas auj neiekaut konsolidcij meitas uzmumus, ja to ietekme nav btiska. Saska ar Latvijas standartiem mtes uzmuma finansu prskatos atspoguot ldzdalba meitas uzmumu kapitl tiek uzskaitta, izmantojot pasu kapitla metodi, ldzgi k saska ar SFPS, tacu Latvijas standarti neietver prasbu noteikt sdu meitas uzmumu neto aktvu patieso vrtbu iegdes datum. Tdjdi saska ar pasu kapitla metodi sagatavotajos finansu prskatos nebs ietverta, piemram, nedz nematerils vrtbas, nedz ldzgu nematerilo aktvu amortizcija (kas vartu bt atzta, ja sds novrtjums iegdes brd btu veikts). ˇ Nav jatspoguo pea uz akciju. Latvijas grmatvedbas prasbas neparedz obligtu peas uz akciju atspoguosanu. Pea uz akciju ir rkrtgi vrtga informcija, ko pasi izmanto akcionri/ dalbnieki un potencilie investori, novrtjot uzmuma rentabilitti. ˇ Vji iemumu atzsanas principi. Latvijas grmatvedbas prasbas neietver detaliztus nosacjumus iemumu atzsanai un paredz iemumu atzsanu pc uzkrjumu principa, neraugoties uz rina izrakstsanas vai skaidras naudas datumu. Iemumi tiek atzti (t.i., iemumi tiek iegrmatoti uzmuma uzskait) tikai tad, kad tie rodas vai ir nopelnti. Iemumu atzsanu pc uzkrjumu principa nevajadztu praktizt vienmr un visur, drzk tas btu jdara tikai atsevisos gadjumos, piemram, kad ir drosa prliecba par to, ka iemumi tiks gti. Pareiza iemumu atzsanas principu piemrosana ir svarga, lai Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 18.lapa veicintu lielku pavbu uz finansu prskatiem un paaugstintu to nozmgumu. ˇ Nekonsekventa nomas uzskaite. Latvijas grmatvedbas standarti nesniedz skaidrus nomas uzskaites noteikumus.55 T rezultt var izveidoties nekonsekventa nomas darjumu uzskaite un finansu prskatu lietotji var tikt maldinti. Piemram, uzmums var nomt iekrtas uz visu ts lietdergs izmantosanas laiku un, t k nav atbilstosu nomas uzskaites prasbu, attiecgs saistbs neatspoguot savos finansu prskatos, tdjdi savas pardu saistbas uzrdot mazk apmr, nek ts ir faktiski. SFPS to nepieauj. 38. Pastv atsevisas atsirbas starp SFPS un Latvijas grmatvedbas prasbm attiecb uz bankm. K mints ieprieks 12.punkt, Kredtiestzu likums nosaka, ka bankm savi finansu prskati jsagatavo saska ar likumu ,,Par grmatvedbu" un FKTK noteikumiem, kam jatbilst SFPS. Atsirbas starp sobrd spk esosajm grmatvedbas prasbm un ,,pilniem SFPS" ir sdas: ˇ Var pardties atsirbas starp Latvijas grmatvedbas prasbm un SFPS. FKTK noteikumi Nr. 24/3 tika sagatavoti, pamatojoties uz 2001.gad spk esosajiem SGS Nr. 1 ­ 40 un PIK Nr. 1 ­ 24. Kops 2001.gada SFPS notikusas btiskas izmaias, un ldz ar to noteikumi vairs neaptver visu ,,pilno SFPS" jomu. Lai gan sm SFPS izmaim nebija btiskas ietekmes uz Latvijas banku finansu prskatiem ldz 2005.gada 1.janvrim, kad stjs spk nozmgas SFPS izmaias (piemram, grozjumi SGS Nr.39 ,,Finansu instrumenti: atzsana un novrtsana"), ieprieks mints izmaias jatspoguo FKTK noteikumos. SFPS prasa, lai uzmums, kurs piemro SFPS, savu finansu prskatu pielikum sniegtu skaidru un pilngu apliecinjumu tam, ka sie finansu prskati sagatavoti saska ar SFPS. Lai uzmums vartu apgalvot, ka tas ievro SFPS, tam simtprocentgi jievro visas standartu un interpretciju prasbas attiecb uz atzsanu, novrtsanu un atspoguosanu; ja uzmums ievro 99 procentus SFPS prasbu, tas nevar apgalvot, ka t finansu prskati sagatavoti saska ar SFPS. Tiesi s iemesla d SGS Nr.1 ,,Finansu prskatu sniegsana" nosaka, ka ,,finansu prskatus nedrkst apzmt k tdus, kas atbilst SFPS, ja tie neatbilst vism SFPS prasbm". Td Starptautisk grmatvedbas standartu padome (SGSP) ir viennozmgi noteikusi, ka, lai uzmums vartu apgalvot, ka t finansu prskati sagatavoti saska ar SFPS, tam pilnb jpiemro visi SGSP standarti un interpretcijas. ˇ Uzkrjumi iespjamiem kredtu zaudjumiem. Noteikumi Nr.24/9 ,,Aktvu un rpusbilances saistbu novrtsanas noteikumi", nosaka, ka bankm japrina kredtu un prasjumu vrtbas samazinsans, izmantojot vairkas aprinsanas metodes - Kredti ir klasificti piecs kategorijs (t.i., standarta, uzraugmie utt.) atkarb no parda samaksas termia ievrosanas, aizmja finansil stvoka, via kredtvstures, tendencm aizmja 55 Latvijas likum ,,Par uzmumu gada prskatiem" nav konkrtu norzu attiecb uz finansu vai operatvo nomu. Tomr ir sagatavots LGS ,,Noma", kas ldz 2005. gada 24. martam bs pieejams apspriesanai. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 19.lapa nozar. Noteikumi paredz fikstas minimls uzkrjumu likmes katrai no cetrm kredtu kategorijm, kas ir klasifictas zemk nek standarta (t.i., 10%, 30%). - Vrtbas samazinsanos aprina k starpbu starp aktva bilances vrtbu un paredzams nkotnes naudas plsmas pasreizjo vrtbu, kas diskontta lietojot kredta faktisko procentu likmi - No nodrosinjuma atkargiem kredtiem uzkrjuma apmru aprina k starpbu starp aktva bilances vrtbu un nodrosinjuma patieso vrtbu. Piemrojot FKTK metodoloiju, dazos gadjumos var izveidoties uzkrjumi iespjamiem kredtu zaudjumiem, kas prsniedz uzkrjumu apmru, kas noteikts saska ar SGS Nr.39. SGS Nr.39 prasa, lai vrtbas samazinjums vai kredtu zaudjumi tiktu aprinti k starpba starp aktva bilances vrtbu un paredzamo nkotnes naudas plsmu (izemot nkotn nenotikusos kredtu zaudjumus), kas diskonttas ar attiecg finansu instrumenta skotnjo efektvo procentu likmi, pasreizjo vrtbu. ˇ Konsolidto gada prskatu joma. Noteikumu Nr.12/6 ,,Banku konsolidto gada prskatu sagatavosanas noteikumi" 3. punkts paredz vairkus gadjumus, kad meitas uzmumu gada prskati var netikt konsolidti mtes uzmuma gada prskatos. SGS Nr.27 ,,Konsolidtie un atsevisie finansu prskati" prasa, lai konsolidtie finansu prskati ietvertu visus mtes uzmumu meitas uzmumu finansu prskatus, izemot, ja iegdes brd meitas uzmums klasificjams k pieejams prdosanai saska ar SFPS Nr.5 ,,Prdosanai paredzti ilgtermia aktvi un darbbas prtrauksana". pasi SGS Nr.27 noteikts, ka meitas uzmums nedrkst tikt izslgts no konsolidcijas tpc, ka t uzmjdarbba atsiras no citiem attiecg koncerna uzmumiem. 39. Pastv atsevisas atsirbas starp SFPS un Latvijas grmatvedbas prasbm attiecb uz apdrosinsanas sabiedrbm. K izklstts ieprieks 13.punkt, Apdrosinsanas sabiedrbu un to uzraudzbas likums nosaka, ka apdrosinsanas sabiedrbm finansu prskati jsagatavo katru gadu un ka finansu prskatu postei jnovrt saska ar SFPS, ja tie nav pretrun ar FKTK. Atsirbas starp sobrd spk esosajm grmatvedbas prasbm un ,,pilniem SFPS" ir sdas: ˇ Var pardties atsirbas starp Latvijas grmatvedbas prasbm un SFPS. Apdrosinsanas akciju sabiedrbu un savstarpjs apdrosinsanas kooperatvo biedrbu gada prskata un konsolidt gada prskata sagatavosanas noteikumi (turpmk -Noteikumi) nosaka, kuri starptautiskie standarti piemrojami, ieskaitot dazus SGS, kas starptautisk lmen jau ir aizstti ar citiem, un neietverot dazus SGS un SFPS, kas izdoti pc Noteikumu pieemsanas datuma, t.sk. 2004.gada mart izdoto SFPS Nr.4 ,,Apdrosinsanas lgumi". Tdjdi Noteikumi neaptver visu ,,pilno SFPS" jomu. ˇ Prdosanai pieejamo finansu aktvu vrtbas samazinsans uzskaite. Noteikumu 12.36.punkts paredz: ,,Ja vrtbas samazinsans zaudjumi patiesaj vrtb novrttajiem prdosanai pieejamiem finansu aktviem ir atzti bilances posten ,,Prvrtsanas rezerves" un ir objektvi pierdjumi (sk. 12.32.punktu) tam, ka aktva vrtba ir samazinjusies, uzkrtos Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 20.lapa zaudjumus izsldz no bilances postea ,,Prvrtsanas rezerves" un iekauj peas vai zaudjumu aprin, kaut ar pats aktvs nav izslgts no bilances". Bez tam Noteikumu 12.38.punkts nosaka: ,,Ja turpmkajos periodos 12.36.punkt minto finansu aktvu paties vrtba vai atgstam vrtba pieaug un so pieaugumu var objektvi saistt ar kdu notikumu, kurs norisinjies pc tam, kad zaudjums tika atzts peas vai zaudjumu aprin, vrtbas pieaugumu iekauj prskata gada peas vai zaudjumu aprin", kas ir pretrun ar prstrdto SGS 39, kas neauj prdosanai pieejamo aktvu vrtbas samazinsanos reverst, kamr uzmums nav sdu finansu aktvu atsavinjis. ˇ Ietvertie atvasintie finansu instrumenti. Saska ar SFPS Nr.4, ja apdrosinsanas lgums vai ieguldjumu lgums jau nav novrtts t patiesaj vrtb, ietvertie atvasintie instrumenti, kas pasi nav apdrosinsanas lgumi un nav ciesi saistti ar pamata lgumu, jnodala un jnovrt to patiesaj vrtb. Tdjdi uzmumiem jizpta un jnovrt, uz kdm garantijm un iespjm attiecas patiess vrtbas noteiksanas prasba. Sda prasba Noteikumos nav paredzta. ˇ Paplasinta informcijas atspoguosana. Nedrkst neemt vr ar paplasintas informcijas atspoguosanas prasbas. Attiecb uz apdrosinsanas lgumiem atspoguosanas prasbas sniegtas SFPS Nr.4. SFPS Nr.4 ir divas galvens informcijas atspoguosanas prasbas: 1.princips: Finansu prskatos iekauto summu paskaidrosana - ,,apdrosintjam jpaskaidro visa informcija, kas identific un paskaidro t finansu prskat ietverts summas, kas raduss no apdrosinsanas lgumiem;" un 2.princips: Naudas plsmu summas, laika periodi un nenoteiktba - ,,apdrosintjam jatklj informcija, kas lietotjam paldz saprast apdrosinsanas lgumu naudas plsmu summas, laika periodus un nenoteiktbas". Noteikumu 13.punkts nosaka, kdam jbt finansu prskatu pielikuma saturam, tomr tas vartu nebt pietiekami plass un detalizts, lai atbilstu SFPS prasbm. Skaidrojumi, kas vartu sniegt vislielko pievienoto vrtbu un izraistu vislielko interesi, ietver sdu informciju: o Risku prvaldbas mri un politikas, kas izstrdtas apdrosinsanas riska mazinsanai. o Apdrosinsanas lgumu nosacjumi, kam vartu bt btiska ietekme uz nkotnes naudas plsmu summm, laika periodiem un noteiktbu. o Informcija par procentu likmju risku un kredtrisku, kas vartu bt pasi svargi prapdrosinsanas lgumiem. o Apdrosinsanas risks, ieskaitot jutguma analzi, un informcija par apdrosinsanas risku koncentrciju (piem., grupas dzvbas apdrosinsanas portfea pakautba riskam). o Informcija par faktiski iesniegtajm apdrosinsanas prasbm saldzinjum ar ieprieksjm aplsm. 40. ROSC darba grupa veica atbilstbas atsirbu novrtjumu, prbaudot finansu prskatu izlases kopu, kur ietilpa pieci finansu prskati, kas sagatavoti saska ar SFPS, un 12 finansu prskati, kas sagatavoti saska Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 21.lapa ar Latvijas grmatvedbas prasbm. Prbaudei ROSC darba grupa izvljs 11 uzmumus (birz kottus un nekottus), trs bankas un trs apdrosinsanas sabiedrbas.56 Lielks daas sabiedrbas intereses prstvoso uzmumu finansu prskatu kvalitte kopum ir oti augsta, izemot tikai dazus btiskus aspektus. Sis novrojums saskan ar Know Ltd. novrojumiem,57 kas konstatja, ka Rgas Fondu birzas galvenaj sarakst iekauto uzmumu finansu prskati, kas sagatavoti saska ar SFPS, parasti ir oti augstas kvalittes; tomr Otraj sarakst iekauto uzmumu finansu prskatu kvalitte ir oti atsirga. Tlk mintie novrojumi ietver apstkus, kad var rasties btiska neatbilstba Latvijas grmatvedbas prasbm vai SFPS, k ar rada saubas par attiecgo revidentu atzinumu uzticambu: 58 ˇ Naudas un naudas ekvivalentu atspoguosana prk liel apmr. Kds birz kotts uzmums, kas sagatavojis savus finansu prskatus saska ar SFPS, naudas plsmas prskata un bilances posten ,,Nauda un naudas ekvivalenti" bija iekvis bloto noguldjumu EUR 1,8 miljonu apmr. Blotais depozts var neatbilst naudas defincijai, kas sniegta SGS Nr.7 ,,Naudas plsmas prskati", jo tas nav pieprasjuma noguldjums. Sis blotais noguldjums atspoguots ar k apgrozmais ldzeklis, kas var neatbilst SGS Nr.1 ,,Finansu prskatu sniegsana". ˇ Vrtbas samazinsans zaudjumu novrtjums var neatbilst SFPS. Kds birz kotts uzmums, kas sagatavojis savus finansu prskatus saska ar SFPS, 1997.gad bija veicis tam piederoso ku prvrtsanu. Tas, ka nav veikta atkrtota so ku prvrtsana, lai noteiktu to pasreizjo vrtbu, var neatbilst SGS Nr.16 ,,pasumi, razotnes un iekrtas" un SGS Nr.36 ,,Aktvu vrtbas samazinsans". Saska ar SFPS uzmumam katr bilances datum jnovrt, vai nepastv kaut kdas pazmes, kas nordtu, ka zaudjumi no vrtbas samazinsans, kas aktvam atzti ieprieksjos gados, vairs vartu nepastvt vai ar vartu bt mazinjusies. Tas pats uzmums atzina zaudjumus no divu tankkuu vrtbas samazinsans. Profesionlu vrttju noteikt tirgus vrtba bija zemka par so kuu bilances vrtbu. Uzmuma vadba bija aplsusi lietosanas vrtbu, kas, domjams, ir lielka par tirgus vrtbu, k rezultt vrtbas samazinsans zaudjumi sasniedza EUR 7,6 miljonus. Lietosanas vrtba tika aprinta, piemrojot 9% diskonta likmi. ROSC darba grupa nevarja saldzint so likmi ar aizmumiem piemroto likmi, t k ss likmes nebija atspoguotas (kas ir pretrun ar SGS Nr.32 ,,Finansu instrumenti: skaidrojumi un uzrdsana"). ˇ Kredtu zaudjumu novrtjums (banks) var neatbilst SFPS. Vien gadjum banka savos finansu prskatos, kas sagatavoti saska ar SFPS, 56 No prbaudtajiem uzmumiem 12 uzmumu finansu prskatu revziju bija veikusi starptautisko revidentu komercsabiedrbu tklu vietjie uzmumi. Piecu uzmumu finansu prskatu revidenti bija vietjs revidentu komercsabiedrbas. 57 Sk. ziojumu, kas mints 54.zemsvtras piezm. 58 ROSC darba grupa to uzmumu izvl, kas tika analizti saj ziojum, izmantoja stratificts nejauss izlases metodi. Tomr neliels izlases kopas d iegtie rezultti nevar tikt uzskatti par reprezentatviem attiecb uz visiem uzmumiem. Tdjdi, lai gan mintie novrojumi ir lietdergi, lai pardtu iespjams problmas finansu prskatu sagatavosan, attiecas uz trkumiem, kas konstatti atsevisu uzmumu finansu prskatos. Sie novrojumi var neatspoguot sistemtiskas problmas, kas vartu attiekties uz uzmumiem kopum. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 22.lapa sniedza sdu informciju: ,,Uzkrjumi iespjamiem kredtu zaudjumiem tiek veidoti, ja kredts klasificts k nedross vai augsta riska kredts. Kredts tiek klasificts k nedross, ja lgum noteikt pamatsumma netiek atmaksta 30 dienas pc t atmaksas termia, lgum noteiktie procenti netiek samaksti 90 dienas vai vairk pc to samaksas termia beigm vai vairk vai vadba kda cita iemesla d uzskata, ka kredta procenti vai pamatsumma netiks samaksta. Bankas vadba turpina ievrot politiku, saska ar kuru tiek veidoti visprji uzkrjumi parastajiem kredtiem, kas nav nodrosinti ar noguldjumiem. Sie uzkrjumi tiek veidoti atbilstosi bankas ieksj kredtreitinga kategorijai robezs no 0,35 procentiem ldz 1 procentam no neatmaksts pamatsummas, kamr visprjie uzkrjumi kredtiem, kas izsniegti uzmumiem, un ar lu nenodrosintiem kredtiem uz norinu kartm ir attiecgi 1,5 procenti un 2 procenti. Visprjie (portfea) uzkrjumi overdraftiem tiek veidoti saska ar overdraftu programmm, proti, robezs no 0 ldz 1,5 procentiem no neatmaksts overdrafta pamatsummas." Sda pieeja var neatbilst SGS Nr. 39 un izveidotie uzkrjumi var prsniegt SGS Nr. 39 noteikto uzkrjumu apmru. ˇ Nekonsekventa atlikto nodoku uzskaite. Ja grmatvedbas prasbs par attiecgo jautjumu nekas nav teikts, finansu prskatu sagatavotji ldz revidentus sniegt tiem nepieciesamos paskaidrojumus. Lai gan visi uzmumi, kuru finansu prskatu revziju veic starptautisko revidentu komercsabiedrbu vietjie uzmumi, aprina atliktos nodokus, tikai viens no pieciem prbaudtajiem uzmumiem veica sdu atlikto nodoku aprinu. Attiecgajos revidentu ziojumos nebija nekdu iebilzu, kas izraisa jautjumu par atbilstosu atlikto nodoku uzskaites praksi Latvij. ˇ Grmatvedbas principi un skaidrojumi nav pilngi. Vietjo revidentu komercsabiedrbu revidto uzmumu finansu prskatu pielikum iekautajos grmatvedbas principos un atsevisu posteu skaidrojumos trka vairki btiski skaidrojumi, piemram, ilgtermia ieguldjumu prvrtsanas politika, pamatldzeku nolietojuma likmes, uzkrjumu nedrosiem pardiem atzsanas politika, saistto personu pardi u.c. ˇ Uzmumu nespja sagatavot finansu prskatus saska ar SFPS. Vairkos gadjumos nebija skaidrs, kas ir sagatavojis finansu prskatus saska ar SFPS. Veikts prbaudes gait ROSC darba grupa apsprieda nozmgkos grmatvedbas principus un skaidrojumus ar uzmumu vadbu. Dazreiz rads iespaids, ka uzmumi nav spjusi sagatavot vai tiem trcis nepieciesamo resursu, lai tie vartu pasi sagatavot finansu prskatus saska ar SFPS. Iespjams, td revidenti ir bijusi tie, kas sagatavojusi sos finansu prskatus vai sniegusi ievrojamu paldzbu to sagatavosan. Tas rada btisku neatkarbas problmu, kas pc tam apstiprinjs vairkos gadjumos, kad rads saubas par to, vai uzmuma faktiski izmantotie grmatvedbas principi atbilst saska ar SFPS sagatavotajos finansu prskatos sniegtajiem ,,standartveida" skaidrojumiem. Virspusj finansu prskatu prbaude neva ROSC darba grupai izdart secinjumus par ss problmas izplatbu, tacu sim jautjumam btu jpievrs uzmanba, revidentiem stenojot rjo kvalittes nodrosinsanas procesu, k ar FKTK palielinot finansu prskatu sagatavosanas uzraudzbu. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 23.lapa 41. Izvrtjum atklts, ka finansu prskatus biezi ietekm nodoku un citi reguljosie noteikumi. Lai izpildtu nodoku administrcijas un regulatoru prasbas, MVU un sabiedriskas nozmes uzmumu finansu prskatu sagatavotji vairk censas izpildt nodoku un citus reguljosos noteikumus nek grmatvedbas uzskaites noteikumus, ko Latvijas grmatvedbas prasbas noteikusas dazds uzskaites joms (piem., nolietojums, iemumu atzsana, uzkrjumi). No sdas prk lielas nodoku un piesardzbas principa prasbu ievrosanas cies finansu prskatu caurskatmba un atbildba, k ar rodas novirzes no piemrojamajiem finansu prskatu sagatavosanas standartiem. 42. Ar likumu noteikto finansu prskatu revidenti novrtjusi, ka to revidentu ziojumu patsvars, kuros izteikti atzinumi ar iebildm, ir robezs no 10 ldz 15 procentiem. Revidenti norda, ka iebildes izteiktas tdu neatbilstbu d k nepietiekami uzkrjumi, atlikto nodoku neatzsana un debitoru pardu un krjumu atspoguosana prk liel apmr. Sda neatbilstba grmatvedbas uzskaites prasbm, k rezultt finansu prskatos aktvi tiek uzrdti prk liel apmr, saistbas ­ prk maz apmr un neto pea ­ ar prk liel apmr, parasti izriet no (1) to uzmumu vlmes savas darbbas rezulttus pardt labk gaism, kas apsver iespju emt kredtu kd komercbank vai kuri jau sdu kredtu samusi, vai (2) atteiksans atspoguot savos finansu prskatos summas, par kurm netiek samazints ar nodokli apliekamais ienkums. IV. IZSTRDTIE UN IEVIESTIE REVZIJAS STANDARTI 43. T k ar likumu noteiktais revzija jveic saska ar SRS, bazas rada vairk revzijas atbilstba mintajiem standartiem nevis so standartu kvalitte. 44. Novrotji norda, ka revzijas kvalitte ir zema. Prbaudot izvltos finansu prskatus un ROSC darba grupai apspriezoties ar individuli praktizjosiem revidentiem, mazm un lielm revidentu komercsabiedrbm un LZRA, tika konstattas vairkas problmas, kas negatvi ietekm caurmra revzijas prakses kvalitti Latvij: ˇ Maldinoss revidentu ziojums. Kda birz kotta uzmuma 2001. un 2002.gada finansu prskatus bija revidjis kda starptautiska revidentu komercfirmu tkla vietjais uzmums. Revidentu ziojumos izteikts atzinums, ka 2001.un 2002.gada finansu prskati sagatavoti saska ar SFPS un Latvijas grmatvedbas prasbm. 2003.gada finansu prskatus bija revidjis kda cita starptautiska revidentu komercfirmu tkla vietjais uzmums. Revidentu ziojum par 2003.gada finansu prskatiem nav nekdas atsauces uz SFPS. Bez tam 2003.gada finansu prskatu pielikum apkopotas nozmgks atsirbas starp Latvijas grmatvedbas prasbm un SFPS. ˇ Dokumentcijas trkums. Dazi revidenti nedokument faktus, kas ir svargi, lai sniegtu pierdjumus, kas pamatotu viu izteiktos atzinumus, k ar pierdjumus, ka revzija veikta saska ar piemrojamajiem standartiem. ˇ Krpsana un kdas. Atsaucoties uz pdjiem starptautiskajiem ar uzmumu finansu prskatiem saisttajiem skandliem, starptautiskajos revzijas standartos veikti grozjumi, saistb ar krpsanas un kdu Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 24.lapa atklsanu, kas Latvijas revzijas praks vl nav atspoguoti. Lielkas bazas rada tas, ka tikai dazi revidenti, siet, izprot savu atbildbu saistb ar krpsanas konstatsanu finansu prskatu revzijas laik. ˇ Ieksjs kontroles sistmas. Revidenti parasti sk ar substantvajm prbaudm un ne vienmr mina izprast grmatvedbas un ieksjs kontroles sistmas. Tdjdi revidenti var nepamant so sistmu trkumus. Ldz ar to vii nevar informt vadbu par btiskiem grmatvedbas un ieksjs kontroles sistmas izveides vai darbbas trkumiem. T ir neizmantota iespja uzlabot finansu vadbu Latvij. ˇ Saistts personas. Stingra SRS prasbu piemrosana attiecb uz darjumiem ar saisttm personm, siet, rada spriedzi starp revidentiem un uzmumu vadbu, k rezultt finansu prskatos darjumi ar saisttm personm var tikt atspoguoti nepareizi. ˇ Revzijas pierdjumu trkums. Siet, ka dazi revidenti sistemtiski nepiedals krjumu inventarizcijs, lai gan krjumu apmrs ir btisks finansu prskatu sagatavosanai. Bez tam dazi revidenti, siet, neizmanto rjus apstiprinjumus (piem., no bankm), lai gan apstki liek to dart. V. VIEDOKI PAR FINANSU PRSKATU KVALITTI 45. K finansu prskatu galvenie lietotji, bankas nordjusas, ka, lai uzlabotu uzmumu finansu prskatu kvalitti, jpaaugstina revzijas kvalitte un jpastiprina atbilstoso prasbu nodrosinsanas mehnismi. Investori, kreditori un citi finansu prskatu lietotji maz paaujas uz uzmumu finansu prskatos iekauto informciju. Vairums aptaujto personu uzskata, ka uz banku finansu prskatiem kopum var paauties vairk nek uz uzmumu finansu prskatiem. Dazi novrotji izteica viedokli ar par apdrosinsanas sabiedrbm. Attiecb uz uzmumu prskatiem aptaujtie kopum uzskatja, ka uz revidtajiem finansu prskatiem var paauties vairk nek uz nerevidtajiem finansu prskatiem. Novrotji minja izvairsanos no nodoku makssanas un krpsanu k galvenos clous neatbilstosajai grmatvedbas uzskaitei. VI. REKOMENDCIJAS 46. Saj ROSC grmatvedbas un revzijas ziojum izteikts rekomendcijas pat acm redzami ir savstarpji saisttas cita ar citu. Piemram, augsti grmatvedbas standarti skum tiek uzemti ar pretestbu, ja cilvki nesaprot, k sos standartus atspoguot iegrmatojumos. Necensoties sniegt sku reformas taktikas izklstu un neuzsverot valsts pasos apstkus, saj ROSC grmatvedbas un revzijas ziojum ir sniegtas rekomendcijas uzmumu finansu prskatu kvalittes paaugstinsanai. Tdjdi var dot ieguldjumu privt sektora attstb un finansu sistmas nestabilittes samazinsan, ja: ˇ nostiprina Latvijas finansu sistmu un mazina finansu tirgus krzes risku un ar to saisttm negatvajm ekonomiskajm sekm, tai skait paaugstinot finansu stvoka un sabiedrbas intereses prstvosu uzmumu darbbas caurskatmbu ; ˇ veicina rvalstu tiess un portfeinvestcijas; ˇ paldz mobilizt vietjos uzkrjumus; Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 25.lapa ˇ veicina mazku uzmumu, ieskaitot mazo un vidjo uzmumu, iespjas saemt kredtus no oficilajm finansu institcijm, pakpeniski prejot no kreditsanas pret lu uz kreditsanu, kuras pamat ir iespjam aizmja finansu darbbas rezultti; ˇ uzlabo uzmuma peas apliksanu ar nodokiem un to iekassanu ; ˇ auj investoriem novrtt uzmuma perspektvas, k ar pieemt lmumus un izdart balsojumus, kas pamatojas uz informciju, k rezultt tiek pankta zemkas kapitla izmaksas un labks resursu sadaljums; ˇ auj akcionriem/dalbniekiem un sabiedrbai kopum novrtt vadbas darbu, tdjdi ietekmjot ts rcbu (ar finansu prskati ir uz tirgus dikttas uzmumu uzraudzbas sastvdaa) un; ˇ paldz prvaldes institcijm uzraudzt un nodrosint atbilstbu attiecgajai acquis communautaire daai. 47. Ir nepieciesami tlki tiesisks bzes59 uzlabojumi. Saj sakar prvaldes institcijas var izteikt vlmi veidot plasa profila darba grupu, kur btu prstvtas visas valsts un privt sektora ieinterests puses, kas prskattu tiesisko bzi ar mri precizt un pieskaoties pdjiem pilnveidojumiem acquis communautaire. Darba grupai ir ar vispusgi jizvrt Latvijas tiesbu akti, lai izvrttu nkos acquis communautaire ietekmi, emot vr Latvijas k jaunas ES dalbvalsts pieredzi acquis communautaire stenosan dzv. Piencga vrba jpiegriez nkosajiem grozjumiem Ceturtaj un Septtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv, Astotajai ES uzmjdarbbas tiesbu direktvai, k ar nesen ieviestajai Caurskatmbas direktvai. Dazi no jautjumiem, uz kuriem vartu koncentrties darba grupa: ˇ Valdes loceku kolektv atbildba. Darba grupai ir jnodrosina valdes loceku kolektv atbildba par gada prskatiem un konsolidtiem gada prskatiem k de jure, t de facto. Lai pastiprintu atbildbu, visiem uzmuma valdes locekiem ir jbt kolektvi atbildgiem likuma prieks un praks par gada prskatu patiesumu un godgumu (sk. augsminto 6. punktu). K jau ieprieks mints, sis Latvij pastvosais tiesiskais nosacjums atbilst nkosajam acquis communautaire (sk. 8. zemsvtras piezmi.) Tomr, ir ieteicams so prasbu precizt Komerclikum, nevis par to atsevisi runt vairkos likumos. Jebkurm izmaim ir jatbilst grozjumiem Ceturtaj un Septtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv, ldzko tos apstiprins Eiropas Parlaments un Padome. ˇ Ceturts un Septts ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas premsana. Darba grupai juzemas rpga likuma ,,Par uzmumu gada prskatiem" un likuma ,,Par konsolidtiem gada prskatiem" prskatsana, lai veicintu caurskatmku un uzticamku uzmumu finansu prskatu veidosanu. To darot, darba grupai ir ciesi jsadarbojas ar Grmatvedbas padomi. Piemram, Grmatvedbas padome var izstrdt 59 Latvij grmatvedbu un revidsanu pamat regul sdi likumi: Komerclikums, Likums "Par grmatvedbu", Likums "Par uzmumu gada prskatiem", Likums "Par konsolidtiem gada prskatiem", Finansu instrumentu tirgus likums, Likums "Par kredtinstitcijm", Likums "Par apdrosinsanas sabiedrbm" un Likums "Par zvrintiem revidentiem". Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 26.lapa grmatvedbas standartu par nemateriliem aktviem attiecb uz kapitalizcijas un amortizcijas izdevumu veidosanos saska ar Ceturto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu (sk. 9. punktu). Direktva, ldztekus citm, izvirza prasbu nodrosint, ka gada prskatu lietotji, it sevisi kreditori un investori, gst patiesu prieksstatu par uzmuma finansu stvokli. emot vr, ka daudz jaundibinto uzmumu bankrot pirm gada laik, sis jautjums ir vl jo svargks, jo kreditoriem ir nepieciesama patiesa informcija par uzmumu, lai vartu noteikt, vai ar uzmuma ldzekiem var segt t saistbas bankrota gadjum. Turklt, sda prasba novrs to, ka uzmumi sadala ,,peu", ko var izdart tikai tpc, ka dibinsanas izdevumi tiek kapitalizti k aktvi un netiek laicgi norakstti piencg krtb. ˇ Pretrungas vai neskaidras finansu prskatu prasbas. Darba grupai ir jprskata Latvijas tiesisk bze, lai nodrosintu, ka nepastv pretrungas vai neskaidras finansu prskatu prasbas (sk. augsminto 11., 12. un 13.punktu). Darba grupai ir jnodrosina, ka reguljoss prasbas neskar SFPS prasbas. Ja regulatoriem gudras uzraudzbas realizsanai ir nepieciesama papildus (nepublicta) informcija, tad var prsniegt SFPS prasbas. Tacu t k regulatoriem ir nopietna interese par to, lai saska ar SFPS prasbm sagatavotie prskati btu pareizi (jo to ziojumi balsts uz tiem), tas tos ar mobiliztu pankt, ka gada prskati tiek attiecgi orientti uz akcionriem/dalbniekiem un ieinterestajm pusm. Saj ziojum sis jautjums tiek analizts attiecb uz banku nozari augsmintaj 12. un 38.punkt un uz apdrosinsanas nozari ­ 13. un 39.punkt. ˇ Ar likumu noteikts revzijas prasbas. Darba grupai ir jprskata ar likumu noteikts revzijas prasbas un jizsaka priekslikumi grozjumiem, kas dod lielkas prieksrocbas MVU attiecb uz Ceturtaj un Septtaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv paredztiem revzijas atvieglojumiem, ja sabiedrba nav ieinteresta finansu prskatos (sk. augsminto 14.punktu). Tdjdi, no maziem uzmumiem netiek prasta ar likumu noteikta revzija. ˇ Ar likumu noteikto revidentu nozmsana un atlaisana. Darba grupai ir jnodrosina, ka tiesiskie nosacjumi saistb ar likumu noteikto revidentu atlaisanu un viu atlgumiem atbilstosi nodrosina viu neatkarbu (sk. augsminto 15.punktu). Likums vartu iedibint principu, ka ar likumu noteikto revidentu vai revidentu komercsabiedrbu var atlaist tikai tad, ja tam ir atbilstgs pamats un revidtajam uzmumam un revidentam ir jinform attiecgs institcijas par atlaisanu vai atlgumu nozmt amata izpildsanas laik un jsniedz paskaidrojums, kpc tas tiek darts. Siem grozjumiem ir jatbilst Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm, ldzko tos apstiprins Eiropas Parlaments un Padome. ˇ FKTK darbs ar likum noteiktiem revidentiem. Ar likumu noteikto revidentu nozmsana un atlaisana. Darba grupai ir jnodrosina, ka likumdosanas akti rada FKTK stabilu bzi, kas pilnb izmantojama saistb ar likum noteikto revidentu darbu.60 Pasreizjie likumi dod 60 Saj sakar darba grupa vartu atsaukties uz ziojumu "Banku uzraugu attiecbas ar banku rjiem revidentiem", ko publicjusi Bzeles Banku uzraudzbas komiteja un kas ir Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 27.lapa FKTK pilnvaras attiecb uz bankm un apdrosinsans sabiedrbm, tacu tai ir mazks pilnvarojums attiecb uz likum noteiktiem revidentiem birz kott uzmum (sk. augsminto 16.punktu). Darba grupa vartu izteikt priekslikumus grozjumiem pasreizjos likumos, balstoties uz pieredzi, ko FKTK ieguvusi banku un apdrosinsanas nozar. Piemram, tpat k FKTK ir pilnvaras uzlikt veto likum noteikta revidenta nozmsanai banks, apdrosinsanas sabiedrbs, investciju prvaldsanas sabiedrbs, FKTK btu jbt tdm pasm pilnvarm attiecb uz birz kottiem uzmumiem. Turklt, FKTK btu ieprieks jinform par ierosinto likum noteikt revidenta nozmsanu birz kottos uzmumos un tai jbt pilnvarm ievkt informciju par revidenta profesionalitti, lai nodrosintu, ka revidents atbilst iedibintajiem prakses standartiem (t.i., ir profesionli kompetents, neatkargs no klienta utt.). Tdjdi FKTK jnodrosina ar pietiekamiem resursiem, lai t vartu iedibint efektvi funkcionjosu kontroles sistmu. ˇ Sagaidms Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas pieemsana. Darba grupai jnovrt sagaidms Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas sekas un radikls prmaias, kdas t ieviess ar likumu noteikto revziju noteikumos (skkai analzei sk. zemk minto 49.punktu). ˇ Viegla un publiska pieejamba komercsabiedrbu revidtiem finansu prskatiem. Darba grupai ir jnodrosina, ka visi grmatvedbas dokumenti ir pieejami atbilstosi nkosajm Pirms ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm (sk. augsminto 19.punktu). Acquis communautaire (ar 2003. gada 15. jlija grozjumiem Pirmaj ES uzmjdarbbas tiesbu direktv) tikai nesen ieviesta prasba, ka ne vlk k ar 2007.gada 1.janvri revidtu juridisku personu dokumenti un konsolidti gada prskati skot no 1997.gada ir iegstami no tiesiska reistra pc pieprastja izvles elektroniski vai papra formt. To nedrkst uzskatt tikai par formlu prasbu, bet t drzk ir iespja faktoringa sabiedrbm, aizdevumu garantiju sabiedrbm, komercbankm un uzmumiem vispr kredtrisku novrtsan un prvaldsan. Tpc seit ir svargi iedibint efektvu sankciju mehnismu, lai uzlabotu rdtju par uzmumu pakausanos dokumentu sistematizcijas prasbm (sk. augsminto 18.punktu). Cits valsts visparastkie sankciju veidi, kas dod labus rezulttus, ir soda naudas (ko uzliek ne tikai uzmumam, bet ar direktoriem) un prasbas iesniegsana pret direktoriem . ˇ Viegla un publiska pieejamba birz kottu uzmumu revidtiem finansu prskatiem. Darba grupai ir jnodrosina, ka Latvijas tiesbu akti tiek pieskaoti Caurskatmbas direktvai (sk. augsminto 11.un 20.punktu). Caurskatmbas direktva, kas dalbvalstm ir jprem ne vlk k ldz 2007.gada 20. janvrim, prasa, lai birz kottie uzmumi sagatavo un iesniedz gada un pusgada finansu prskatus, ieskaitot konsolidtos gada prskatus attiecgi pc cetriem mnesiem pc gada beigm un diviem mnesiem pc pusgada beigm. starptautiski atzti kritriji saj jautjum (http://www.bis.org/publ/bcbs87.htm). Sis ziojums ir izmantojams ne tikai banku nozar, bet to var piemrot ar birz kottiem uzmumiem un apdrosinsanas sabiedrbm. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 28.lapa 48. Latvijas institcijm ir jatrod resursi, lai aktvi un sistemtiski piedaltos Eiropas politikas veidosanas procesos, aktvi darbojoties attiecgs ES komitejs (sk. augsminto 4.punktu). Tas ir svargi ne tikai tpc, lai btu lietas kurs par neprtrauktajm izmaim acquis communautaire. Tas aus Latvijai veicint gan tdas politikas veidosanu, kas ir nacionls interess, gan aizkavt lmumu pieemsanu, kuru ieviesana valst vartu radt grtbas. Tam nepieciesama Latvijas institciju efektva ldzdalba attiecgajs ES padomdevju komitejs, ieskaitot tdas k CESR-fin Ieviesanas apakskomiteju, CESR-fin Starptautisko standartu ieviesanas apakskomiteju, CESR-fin Revzijas darba grupu, Eiropas apdrosinsanas un fondto pensiju uzraugu komiteju, Eiropas Banku uzraugu komiteju, Grmatvedbas direktvu kontaktkomiteju un Revzijas komiteju (vai ts darba turpintju). Turklt, Latvijas attiecgajm ministrijm ir jatrod resursi aktvai dalbai to komiteju darb, kas paldz Eiropas Komisijai pieemt lmumus, ieskaitot Eiropas vrtspapru komiteju, Eiropas apdrosinsanas un fondto pensiju komiteju, Eiropas Banku komiteju, Grmatvedbu reguljoso komiteju un drzum dibinmo Revziju reguljoso komiteju. 49. Paaugstint likum noteikts revzijas kvalitti un sabiedrbas uzticbu revidenta profesijai. Lai efektvi risintu problmu, jpievrsas sdiem galvenajiem jautjumiem, kas izklstti sada II.B un II.C (augsmintais 21. un 30. punkts). Premot Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbas, ldzko tos apstiprins Eiropas Parlaments un Padome, tiks iedibinta skaidra sistma likum noteikts revzijas kvalittes paaugstinsanai; saj ziojum ir uzsvrtas jomas, kas sobrd sagd vislielks bazas: ˇ Izveidot sistmas profesionlai tlkizgltbai, kvalittes nodrosinsanai un disciplnai, kas savstarpji cita citu papildina un tiek efektvi ieviestas. o Kvalifikcijas paaugstinsanas noteikumiem ir jbt obligtiem un jatbilst IFAC attiecgajiem standartiem, k ar jauns Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm. o Kvalittes nodrosinsanai ar jbt obligtai un jatrodas publisk prraudzb, k ar jatbilst prasbm, kas noteiktas jauns Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas VII noda.61 Kvalittes nodrosinsanas sistmai jpank, ka revidenti ievro piemrojamos revzijas un tikas standartus, k ar prasbu pc neatkarbas. Tai ir ar jietver padziinti kvalittes prskati par 61 Turklt, ieinterests puses vartu atsaukties uz IFAC Biedru pienkumu deklarciju (BPD) No. 1, Kvalittes nodrosinsana, un No. 6, Izmeklsana un disciplna. IFAC dalbinstitcijas piemro BPD1, prskatot ts biedru kvalittes nodrosinsanas programmas, veicot finansu prskatu revziju. To piemro, ja dalbinstitcijas nodarbojas ar sdu programmu pasi sav vrd, prstvot savu profesiju, pc valdbas, regulatoru vai citu aentru uzdevuma, vai programmu izpilda kda cita institcija. IFAC dalbinstitcijas piemro BPD6, kad notiek izmeklsana un ir disciplinri prkpumi, ieskaitot, bet neaprobezojoties ar profesionlo standartu un noteikumu prkpumiem, ko izdarjusi atsevisi biedri (un, dalbinstitcijas, ja to atauj vietjie likumi un prakse). BPD6 atzst, ka tiesisks sistmas katr valst ir oti atsirgas. Tie paredz ar atvieglintas prasbas, kas auj dalbinstitcijm ievrot BPD6 valsts, kurs izmeklsana un disciplinrie procesi pilngi vai liel mr ir valdbas vai kdas rjas aentras kompetenc. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 29.lapa revidentu komercsabiedrbm un pasm, pc noteikta saraksta notiekosm revzijm, t lai katra komercsabiedrba un atsevisi praktizjoss revidents btu pakauts regulrai prraudzbai. o Disciplinras sankcijas: LZRA ir jpiemro sankcijas pret ts biedriem atbilstosi jauns Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm, k ar ievrojot Eiropas Tiesas Cilvktiesbu konvencijas 6.pantu. ˇ Nodrosint, ka LZRA oficili apstiprina un ievro savas pilnvaras kalpot sabiedrbas interesm. ˇ Pilnb pieemt IFAC Profesionlo grmatvezu tikas kodeksu, ieskaitot 2001.gad ieviestos pilnveidojumus, kas atbilst jauns Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm, k ar ar IFAC Biedru pienkumu deklarciju No.4, IFAC Profesionlo grmatvezu tikas kodekss. ˇ Paaugstint publisko prraudzbu pr revidentiem. T k pasreguljoss krtbas trkumi kst redzamki starptautisk mrog, pasreizj grmatvedbas un revziju liel mr pasreguljos krtba ir jldzsvaro ar atbilstosu publisks prraudzbas sistmu. Sistmai ir jatbilst jauns Astots ES uzmjdarbbas tiesbu direktvas prasbm, un, tdjdi, prraudzbai btu japtver izgltba, licencsana, standartu noteiksana, kvalittes nodrosinsana un disciplinr sistma. T k Latvija ir maza valsts ar relatvi nelielu skaitu saj profesij strdjoso, publisko prraudzbu var veikt ar vienkrsu prraudzbas institciju, kur ir prstvtas visdazdks ieinterests puses, ieskaitot LZRA, FKTK, Rgas Fondu birzu, Grmatvedbas padomi utt. ROSC darba grupa uzskata, ka sai institcijai nevajadztu ietilpt LZRA. Sai institcijai jbt neatkargai no to reguljoss nozares un brvai no nevajadzga politiska spiediena. Td vairumam ts biedru ir jbt nepraktizjosiem cilvkiem. emot vr reionls tirdzniecbas un uzmumu pasumu struktras nozmi Baltijas valsts un lai izvairtos no neproporcionlm izmaksm, mekljot nacionlu risinjumu katr atsevis maz valst, kur tiek izvirztas konkurjosas prasbas uz to rcb esosiem ierobezotiem resursiem (k finansu, t cilvku), saj ziojum prvaldes institcijas tiek mudintas apsvrt kopju visu Baltijas valstu prraudzbas institcijas nodibinsanu, kas veidota, ievrojot jauno Astoto ES uzmjdarbbas tiesbu direktvu. ˇ Nodrosint lielku caurskatmbu pr vietjo uzmumu un to tklu attiecbm saska ar sagaidmm prasbm, kas izteiktas priekslikumos Astotajai ES uzmjdarbbas tiesbu direktvai.62 Starptautiska tkla nosaukuma izmantosanas nosacjumi prasa, lai starptautisku revidentu komercsabiedrbu tklu vietjie uzmumi sniegtu pietiekosi daudz informcijas par savu attiecgo tklu struktru un darbbu, k ar par savm individulm attiecbm ar tm. Informcija ir jsniedz par jautjumiem, kas izklstti augsmintaj 26. punkt un dotu iespju revzijas ziojuma lietotjam novrtt, cik liel mr var tict 62 Ldzu skatt 38.pantu priekslikumos jaunajai Astotajai ES Uzmjdarbbas tiesbu direktvai. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 30.lapa netiesam kvalittes apliecinjumam, uz ko norda izplatta starptautiska tkla nosaukuma lietojums. Sd informcij ir jietver tklu izmantotie kvalittes standarti, kvalittes nodrosinsanu standartu piemrosanas nodrosinsan un zias par to, cik biezi tkls prbauda vietjo uzmumu. Tas liks tkliem izvirzt daudz augstkus prraudzbas standartus attiecb uz savu biedru uzmumiem, jo to darbba bs publiski caurskatma un nodrosins to, ka tri tiks vrsta uzmanba uz vjajm vietm. 50. Grmatvedbas padomei jbt resursiem, lai aktvi un sistemtiski piedaltos finansu prskatu prasbu un prakses lmea paaugstinsan (sk. augsminto 32.punktu). Vienlaikus ar citiem uzdevumiem Padomei jprskata grmatvedbas jautjumi, kurus, iespjams, trakts atsirgi vai nepieemami, ja nebs autoritatva vadba; tas jdara, lai panktu vienprtbu atbilstosam grmatvedbas jautjumu traktjumam (sk. augsminto 37.punktu). Ja trkst attiecga mehnisma, tad tie, kam jautjums jsagatavo, parasti griezas pie revidentiem, lai iegtu interpretciju. K ir pierdjusi pdj laika skandli, ir jprskata prakse, ka paaujas tikai uz revidentiem, kad grmatvedbas principi pieauj interpretcijas, skot no konservatvas ldz agresvai. Grmatvedbas padomes spja interprett ir jattsta, tai atspoguojot ar ES notiekosos procesus un struktru, lai notiktu konsekventa interpretcija un SFPS piemrosana. Jautjum par publisks prraudzbas institciju (sk. augsminto 49.punktu) prvaldes institcijm btu jdom par kopju risinjumu vism Baltijas valstm. 51. Latvijai jpastiprina institciju motivcija, lai ts izvirztu stingras prasbas pc augstas kvalittes finansu prskatiem finansu un uzmjdarbbas nozar. Attiecb uz birz kottiem uzmumiem rekomendciju pamat ir FKTK pozitvie aizskumi, lai rkotos atbilstosi CESR principiem, tacu td lmen, lai, iespjams, risintu grtos uzdevumus, kas rodas aizvien vairk integrtajos Ziemeeiropas kapitla tirgos.63 Tiek piedvta gan stermia rcba (mrtiecgi un koncentrti prskati), gan priekslikumi ilgkam periodam, kuru izpildei bs nepieciesams papildus finansjums un rpga institciju izvrtsana. Atbilstosu un informtu resursu trkums ir skaidri redzama un tlt risinma problma, bet to nevar izdart stermi. Mudinot veidot uzticamus un pieredzjusus piemrosanas nodrosinsanas resursus, rekomendcijas galvenokrt koncentrjas uz to, k FKTK vartu efektvk izmantot nelielos, ts rcb esosos pasreizjos resursus. stermi FKTK no pieredzjusiem un vadosiem darbiniekiem ir jizveido uzticama un atbildga struktrvienba finansu informcijas kontrolei. emot vr finansu prskatu izdevju skaitu, sai struktrvienb vajadztu bt diviem vai trim darbiniekiem, kam ir augsts publisks atbildbas lmenis attiecb uz kontroles funkciju. Sai struktrvienbai nevajadztu nodarboties ar citm plaskm FKTK funkcijm, un ts darbbai vajadztu bt nosirtai no citm FKTK funkcijm. Vartu apsvrt pagaidu norkojumu darb uz kdu ES dalbvalsts regulatoru, kur praktiski btu iespjams redzt, k veidojama sda struktrvienba. Lai nodrosintu efektvu grmatvedbas standartu piemrosanas nodrosinsanu (35.punkts), struktrvienbai jprdom un jizveido mrtiecga pieeja finansu informcijas kontrolei, kas atbilst CESR Standart No.1 izklsttajai pieejai par 63 Trs Baltijas fondu birzas ir izvljuss OMX k savu stratisko partneri. Novrotji uzskata, ka tas ir svargs solis Ziemeeiropas (Somijas, Zviedrijas un tagad ar Dnijas) un Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas Lietuvas) kapitla tirgu integrsan. Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 31.lapa finansu informcijas standartu piemrosanas nodrosinsanu Eirop. Standarts nosaka piemrosanas nodrosinsanas institcijas atbildbas jomas: ˇ pilna atbildba par piemrosanas nodrosinsanu, lai finansu informcija atbilstu prskatu struktrai; ˇ esot nepieciesamajm pilnvarm un pietiekamiem resursiem, atbilstosa neatkarba no valdbas un tirgus dalbniekiem; ˇ nepieciesams pilnvaras, lai kontroltu finansu informciju, prastu papildus informciju no finansu prskatu izdevjiem un revidentiem un veiktu paskumus, kas atbilst piemrosanas nodrosinsanas mriem; ˇ atbildba par attiecga piemrosanas nodrosinsanas procesa izveidi un t realizsanu atbilstosi CESR piemrosanas nodrosinsanas principiem. Saj ziojum ietverta rekomendcija, lai vidji ilg laika period un 49. punkt izklstto iemeslu d prvaldes institcijas apsvrtu kopju Baltijas valstu finansu prskatu uzraudzbas institcijas izveidi, izmantojot Apvienots Karalistes Finansu prskatu uzraudzbas institcijas modeli. 52. Papildus augsmintajm politikas rekomendcijm ROSC darba grupa vltos ieteikt, lai prvaldes institcijas apsver visu Ziemevalstu Finansu prskatu padomes iedibinsanu. No vism rekomendcijm un prskatot ROSC ziojumus par grmatvedbas un revzijas stvokli Igaunij un Lietuv izriet acmredzams secinjums, ka visu Ziemevalstu Finansu prskatu padome (FPP) btu rentabla un efektva jumta organizcija ticamu finansu prskatu prasbu izveidei, kontrolei un ar piemrosanas nodrosinsanai Ziemevalsts. FPP autu izvairties no neproporcionlm izmaksm, mekljot nacionlu risinjumu katr atsevis maz valst, kur tiek izvirztas konkurjosas prasbas uz to rcb esosiem ierobezotiem resursiem (k finansu, t cilvku), un t btu veidota, izmantojot Apvienots Karalistes modeli. Taj iekautu: ˇ visu Ziemevalstu Grmatvedbas standartu padomi (k jau ieteikts rekomendciju 50.punkt); ˇ visu Ziemevalstu Grmatvedbas profesionlas prraudzbas padomi (k jau ieteikts rekomendciju 49 .punkt); ˇ visu Ziemevalstu Finansu prskatu uzraudzbas institciju (k jau ieteikts rekomendciju 51.punkt) un ˇ visu Ziemevalstu Grmatvedbas izmeklsanas un disciplinro padomi (k jau ieteikts rekomendciju 49.punkt). Latvia ­ Accounting and Auditing ROSC 32.lapa